Ukrainas tiesas spriedums ir mazs solītis tiesiskuma virzienā, jo vismaz aizmuguriski ir celta apsūdzība un arī piemērots sods agresorvalsts militārpersonām, kas 2022. gada martā pastrādāja šausminošos noziegumus pret civiliedzīvotājiem Jahidnes ciemā.
Ciema iedzīvotājus iesprostoja pagrabā
Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākumā iebrucēju karaspēks bija ieņēmis daļu Černihivas apgabala un arī mazais Jahidnes ciems bija pārvērties par Krievijas armijas uzturēšanās vietu.
Okupantu armijai ienākot, visi ciema iedzīvotāji – aptuveni 360 cilvēki – tika sadzīti skolas pagrabā, kur šausminošos apstākļos tika noturēti vairāk nekā trīs nedēļas.
Karavīri šos cilvēkus izmantoja kā dzīvo vairogu – skolas augštāvos viņi bija apmetušies paši, pagalmā tika savilkta visa smagā kaujas tehnika, bet aptuveni 360 cilvēki tika turēti skolas pagrabā, lai Ukrainas karaspēks neiedomātos uzbrukt un šaut pa šo vietu.
Latvija ir izvēlējusies finansiāli atbalstīt tieši Černihivas apgabalu un arī īpaši Jahidnes ciemu. Tur par Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem jau ir uzceltas vairākas mājas. Latvijas Radio korespondente Indra Sprance vairākkārt ir apmeklējusi šo izpostīto vietu un daudz arī runājusi ar iedzīvotājiem par viņu pieredzēto šajā pagrabā.
To, kādos apstākļos gūstekņi tika noturēti turpat mēnesi, ir grūti atstāstīt. Tur valdīja bads, tumsa, gaisa trūkums, slimības, milzīga saspiestība. Daudzi sirmgalvji turpat uz vietas nomira.
Gaismas nebija, ārā nelaida
"No sākuma vēl mazliet orientējāmies laikā, bet vēlāk jau sākām jaukt datumus, diena vai nakts. Gaismas nebija, ārā nelaida. Nebija ne pulksteņu, ne telefonu. Te mēs likām atzīmes, kad kāds nomira..." Latvijas Radio stāstīja vietējais iedzīvotājs Ivans.
Viņš rādīja uz sienas zem kalendāra uzzīmētos punktiņus. Katrs punkts apzīmēja vienu mirušo.
"Viens cilvēks, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi, desmit, vienpadsmit."
Turpat tālāk blakustelpā jau detalizētāk ar uzvārdiem uzskaitīti visi mirušie Jahidnes ciema iedzīvotāji – gan tie, kas nomiruši pagrabā, gan tie, kas nogalināti, okupantu karaspēkam ienākot.
"Šo nošāva. Šis uzsprāga, lādiņam eksplodējot. Šo arī nošāva, viņa brāli... viņš ir zem jautājuma zīmes. Nav zināms. Vai nu viņu izveda, mēs nezinam. Viņi teica, ka nošāva viņu, bet, kad atraka, dokumenti tur bija, bet līķa nebija. Tas ir pazudis. Tie ir nošauti, tie – uz mīnas uzrāvās," skatot uzvārdus, stāstīja Ivans.
Ukraina šobrīd netiek klāt kara noziedzniekiem
Ukrainas Ģenerālprokuratūra pirmdien informēja, ka, izmeklējot šo lietu, ir izdevies apzināt 15 Krievijas militārpersonas, kas iesaistītas šajos kara noziegumos pret civiliedzīvotājiem Jahidnes ciemā.
Viņiem visiem celtas apsūdzības un attālināti arī piespriests sods – 12 gadi cietumā.
"Visām piecpadsmit militārpersonām ir piespriests augstākais sodamērs, kādu nosaka pants, pēc kura viņi saukti pie atbildības – 12 gadi brīvības atņemšanas.
Taču šim spriedumam ir arī morāla nozīme sabiedrībā – pirmkārt, jau tiem cietušajiem, kas mēnesi tika turēti smagos apstākļos gūstā," uzsvēra Černihivas apgabala prokuratūras vadītāja vietnieks Serhijs Krupko.
Šis spriedums gan šobrīd praktiski nav izpildāms – nevienu nevar apcietināt, jo Ukraina netiek klāt šiem kara noziedzniekiem. Taču, ja kādreiz viņi nonāktu Ukrainas tiesībsargu redzeslokā, tad tiktu apcietināti.
Ukraiņi cer uz starptautisku kara noziegumu tribunālu
Lielais vairums šo krimināllietu, kas ierosinātas saistībā ar kara noziegumiem pēc 2022. gada iebrukuma, tiek skatītas aizmuguriski.
Tomēr ir arī atsevišķi gadījumi, kad vainīgos izdodas reāli tiesāt. Tā nesen – šā gada janvārī – noslēdzās pirmās instances tiesas process bijušajam ieslodzījuma vietas "Izolācija" vadītājam Denisam Kulikovskim.
Viņu aizturēja 2021. gadā – pirms vispārējā iebrukuma. Tika konstatēta Kulikovska saikne ar "Izolācijas" nometni Krievijas okupētajā Doneckas apgabala daļā. Šī nometne tiek pielīdzināta koncentrācijas nometnei.
Tur divarpus gadus atradās arī ukraiņu rakstnieks un žurnālists Staņislavs Asejevs, kura grāmata par šajā spīdzinātavā piedzīvoto izdota arī latviešu valodā.
Asejevs pieminējis Kulikovski kā vienu no tiem, kas izturējies īpaši vardarbīgi. Kijivas tiesa janvāra sākumā Kulikovskim piesprieda 15 gadus cietumā.
Tomēr šādu gadījumu nav daudz, kad apsūdzētos kara noziegumos izdodas tiesāt uz vietas Ukrainā. Tādēļ Ukraina ļoti cer uz starptautisku tribunālu visu iesaistīto Krievijas kara noziedznieku saukšanai pie atbildības.
