Latvija un Baltijas valstis kopumā patlaban ir tie piemēri, ko var pretstatīt pārējai Eiropai, jo te redzami soļi, izejot no krīzes, atzīst eksperti Briselē. Taču tajā pašā laikā izaugsmes medaļai ir arī otra puse – cilvēku labklājība un joprojām augstais bezdarbs. Šodien Latvijas piemēru iztirzāja starptautiskā konferencē Briselē, veltot gan atzinību, gan kritiku.
Eiropai ir svarīgi redzēt cerīgus piemērus, - tā domnīcas "Eiropas Studiju centrs" vadītājs Tomi Huhtanens skaidro, kādēļ šodien Briselē rīkota Latvijai veltīta konference par pēckrīzes laiku un ceļu uz iestāšanos eirozonā, kurā kā viesis aicināts Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Latvija šķietot ievērības cienīga no tāda viedokļa, ka īsā laikā pēc neatkarības atgūšanas metusi kūleņus, pārejot uz tirgus ekonomiku, izaugot līdz Baltijas tīģerim un tad krītot dziļā bedrē un atkal rāpjoties laukā un pamazām atgūstot uzticību tirgiem un ekonomisku stabilitāti. Uz kopējā fona Eiropā Latvija šobrīd esot piemērs, par ko stāstīt citiem.
Taču ekspertiem šodien nācās arī atzīt, ka izaugsmes stāstam ir otra medaļas puse - un tā ir sociālā joma, kas atspoguļojas augstos bezdarba rādītājos, zemā dzimstībā un cilvēku vēlmē doties prom. "Eiropas Studiju centra" dierktors Tomi Huhtanens: "Tas ir ļoti skaidri redzams un te nekas nav slēpjams - par tik dramatiskiem notikumiem, kādi risinājušies Latvijā, ir samaksāta barga cena. Daudziem cilvēkiem ir nācies ciest vairāk nekā citiem. Līdzīga pieredze ir arī Ziemeļvalstīm, kas deviņdesmitajos gados arī piedzīvoja nopietnu ekonomisko krīzi un sekas juta vēl gadiem ilgi."
Tieši šodien Briselē arī tiekas par sociālajām lietām un nodarbinātību atbildīgie ministri, lai skatītu Eiropas Komisijas vakar klajā laisto ieteikumu kopumu jauniešu bezdarba mazināšanai. Kā zināms, Latvija ir starp tām valstīm, kurā joprojām ir viens no visaugstākajiem bezdarba procentiem kopumā un arī viens no augstākajiem bezdarba rādītājiem tieši jauniešu vidū. Eiropas Komisija jau iepriekš Latvijas varas iestādēm par to īpaši ir aizrādījusi. Tagad Eiropas Komisija rosina visām dalībvalstīm nekavējoši ieviest tā saukto jauniešu garantijas sistēmu, kas paredz, ka valstij ir jānodrošina, ka ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc tam, kad jaunietis ir atstājis skolu vai darbu, viņam ir jābūt citā mācību iestādē, jāapmeklē kursi vai jāatrod cits darbs. Latvijas puse Eiropas Komisijas piedāvājumu tagad izvērtē, stāsta Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Zvidriņa.
Pēc Eiropas Komisijas datiem Latvijā ir vismaz 30 % liels jauniešu bezdarbs, bet kopumā ir reģistrēti vairāk nekā 11% bezdarbnieku, lai gan patiesais skaits ir lielāks. Bezdarba pieaugums gan ir visas Eiropas tendence, īpaši dienvidvalstīs Grieķijā un Spānijā.
