Baidoties, ka Kipras finanšu problēmas var atjaunot nestabilitāti eirozonā un ietekmēt tādas lielas ekonomikas kā Spānija un Itālija, Āzijas un Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās pēc nedēļas nogales notikumiem vienā no mazākajām eirozonas valstīm, kas sastāda tikai 0,2% no monetārās savienības iekšzemes kopprodukta. Kipras prezidents Niks Anastasiadis svētdien vakarā televīzijas uzrunā tautai paziņoja, ka sarunās ar starptautiskajiem kreditoriem mēģinās tos pārliecināt, ka ir jāsamazina plānotā Kipras banku noguldījumu nodokļa ietekme uz mazajiem noguldītājiem. Bez nodokļu paaugstināšanas un citiem taupības pasākumiem, ko Kiprai pieprasa apmaiņā pret 10 miljardu eiro aizdevumu, šī nodeva aptuveni 7-10% apmērā pilnīgi visiem noguldījumiem Vidusjūras valsts bankām izsaukusi vislielāko neapmierinātību, un izraisījusi garas rindas pie bankomātiem, iedzīvotājiem cenšoties izņemt savus ietaupījumus.
Prezidents paziņoja, ka izvēlējies „vismazāk sāpīgo variantu” un norādīja, ka ir „politiski atbildīgs par to, lai iespējami vairāk ierobežotu sekas ekonomikai” un iedzīvotājiem. Spriežot pēc viņa teiktā, eirozonas finanšu ministru sanāksme piektdien robežojusies teju vai ar šantāžu:
„Es jūtos personīgi atbildīgs un vēlos jūs informēt par pēdējo Eirogrupas sanāksmi. Es godīgi paziņoju, ka mūs piespieda izvēlēties: bankrots un izstāšanās no eirozonas vai pašreizējā vienošanās.”
Prezidents solīja, ka turpinās centienus pārliecināt aizdevējus koriģēt prasības, lai mazinātu nodokļa ietekmi uz „mazajiem noguldītājiem”. Arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs uzstājis, ka „risinājumam ir jābūt sociāli pieņemamam.” Tiek uzskatīts, lēmums par pretrunīgo nodokli pieņemts tāpēc, ka Kipras bankās ir lieli nerezidentu noguldījumi no Krievijas, kas saistīti arī ar naudas atmazgāšanu, un īpašas bažas par to ir Berlīnei. Tomēr Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible norādījis, ka viņš atbalstījis nodokļa neuzlikšanu noguldījumiem apmērā līdz 100 tūkstošiem eiro. Par nodevas noteikumiem vienojusies Kipras valdība, Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka, un tagad „viņiem tas ir jāizskaidro Kipras iedzīvotājiem,” paziņoja Šoible.
Šodien parlaments skatīs likumprojektu par noguldījumu nodokļa apstiprināšanu, pirms Kipras bankas otrdien atsāks darbu pēc valsts brīvdienām. Tomēr vietējie mediji pieļauj iespēju, ka arī otrdiena var tikt izsludināta par banku brīvdienu, ja likumprojekta izskatīšana parlamentā aizkavētos. Pašlaik starp deputātiem nav pārliecinoša atbalsta.
Liela interese par notiekošo Kiprā, ņemot vērā gan lielos nerezidentu noguldījumus, ka gāzes atradnes, ir arī Krievijai. Kipras finanšu ministrs šonedēļ plāno doties uz Maskavu, lai runātu par atmaksas termiņa pagarināšanu esošajam aizdevuma 2,5 miljardu eiro apmērā. Nikosijai arī ir bažas, ka noguldītāji no Krievijas pametīs Kipru. Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau paziņojis, ka nodoklis ir „netaisnīgs, neprofesionāls un bīstams”, vēsta ziņu aģentūra „Interfax” atsaucoties uz Kremļa pārstāvi. Tostarp izskanējušas ziņas, ka Krievijas gāzes gigants „Gazprom” piedāvājis uzņemties Kipras banku restrukturizāciju apmaiņā pret gāzes atradņu apgūšanas tiesībām Kipras teritoriālajos ūdeņos.
