Zelenskis grib iesaistīt Ķīnu
Arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ir pārliecināts, ka Krievija koncentrējas uz kara turpināšanu, nevis uz iespējamām miera sarunām. Viņaprāt, Krievijas puses izteikumi par vēlmi izbeigt karu diplomātiskā ceļā ir tikai "dūmu aizsegs".
Trešdien, 3. augustā, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija ir gatava vienoties par miera sarunām ar Ukrainu.
Savukārt Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sacīja, ka Kremļa saimnieks vēlas sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu.
Zelenskis intervijā izdevumam "South China Morning Post" atklājis, ka viņš vēlas runāt ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai pārliecinātu Pekinu palīdzēt izbeigt Krievijas uzsākto karu. Zelenskis aicina Ķīnu izmantot savu ekonomisko un politisko ietekmi, lai piespiestu Krieviju apturēt karadarbību Ukrainā un ievērot starptautiskās normas. Zelenskis arī cer, ka Ķīna iesaistīsies Ukrainas atjaunošanā pēc kara beigām.
Satraukums par Zaporižjas AES
Pēdējās dienās izskan satraucoša informācija par nestabilo drošības situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā (AES), kas atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Amerikāņu militārā domnīca "Kara izpētes institūts" uzskata, ka Krievija Zaporižjas AES varētu izmantot, lai pastiprinātu rietumvalstu bažas par iespējamo kodolkatastrofu Ukrainā, tādējādi mēģinot vājināt Rietumu vēlmi sniegt militāro atbalstu Ukrainai.
Krievijas karaspēks no atomstacijas teritorijas ir apšaudījis Ukrainas armijas pozīcijas, nostādot ukraiņus sarežģītas izvēles priekšā: vai nu ļaut sevi apšaudīt, vai arī atbildēt ar uguni, riskējot izraisīt postošu kodolincidentu.
Gatavi izbraukt vēl vairāki kuģi
Pirmdien Odesas ostu atstāja pirmais kravas kuģis ar Ukrainas labību. Kuģis "Razoni" uz Tripoles ostu Lībijā nogādās 26 000 tonnas kukurūzas. Ukrainas ārlietu ministrs Kuleba paziņojis, ka no valsts ostām ir gatavi izbraukt vēl vairāki kuģi ar graudu kravām, kurām vajadzētu nonākt galvenokārt Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Viņš cer, ka šo kuģu iziešanu jūrā nekavēs Krievija.
Ukrainas Jūras ostu administrācija apgalvo, ka Ukrainas ostās pašlaik ir noenkurojušies 68 kuģi, uz kuriem atrodas 1,2 miljardi tonnu labības. Savukārt Odesas apgabala militārā administrācija paziņojusi, ka pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī uz Ukrainu ir devies kuģis, kuram būs jāuzņem eksportam paredzētie graudi. Plānots, ka Turcijai piederošais kuģis piektdien, 5. augustā, ieradīsies Čornomorskes ostā.
Gatavojas mācību gadam
Arī Ukrainā tuvojas jaunais mācību gads, taču kara dēļ 1. septembrī darbu ierastajā režīmā varēs uzsākt tikai 30% skolu, paziņojis valsts iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis.
Vairumā mācību iestāžu darbs notiks attālinātā režīmā. Kijivas administrācija ziņo, ka 70% galvaspilsētas skolu ir gatavas uzņemt skolēnus klātienē.
Ukrainas Izglītības ministrija informēja, ka kopš maija valstī ir atgriezušies 30 tūkstoši bērnu, bet ārvalstīs joprojām atrodas 641 tūkstotis jeb 15% no Ukrainas skolēnu skaita pirms 24. februāra.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
