Svētdien Katalonijā ir plānots neatkarības referendums, kuru Spānijas valdība un tiesas uzskata par nelikumīgu. Tādēļ tiesībsargājošās struktūras mēģina nepieļaut tautas nobalsošanas norisi. Daudzviet Katalonijā ir veikti amatpersonu aresti un kratīšanas, kuru laikā citstarp ir izņemti arī vairāki miljoni balsošanas biļetenu. Tomēr reģiona premjerministrs Karless Pudždemons ir solījis, ka referendums notiks tik un tā, un ir mudinājis kataloniešus svētdien doties pie vēlēšanu urnām.
- Pudždemons norāda, ka Spānijas sastāvā Katalonijai nav iespēju uz ekonomisku un sociālu attīstību
- Katalonijas un Spānijas sarunas strupceļā; nav pat priekšnoteikumu, lai tās vispār sāktos
- Arī Katalonijā netrūkst neatkarības pretinieku
- Katalonijā un Spānijā nav vienprātības par to, cik abas puses ir ekonomiski atkarīgas viena no otras
- Pudždemons atzīst, ka Katalonijai nav stipra starptautiskā atbalsta, taču tas ar laiku būs
- Iespējamais svētdienas referendums problēmas neatrisinās
Katalonijas premjers: Mūsu kustība nav ideoloģiska, tā ir tautas radīta
Saruna ar Katalonijas reģiona valdības vadītāju notika karstā vasaras dienā viņa oficiālajā rezidencē Barselonas gotiskajā kvartālā. Pudždemons ir 54 gadus vecs politiķis, kurš vairākus gadus ir bijis Žironas pilsētas mērs un reģionālā parlamenta deputāts. Pudždemons jau sen ir kaismīgs Katalonijas neatkarības atbalstītājs. Tādēļ Latvijas Radio sarunu sāk ar jautājumu, kas uzlabosies kataloniešu dzīvē, ja šis reģions atdalīsies no Spānijas un kļūs par neatkarīgu valsti.
“Mēs gribam dzīvot pilnīgi demokrātiskā valstī un sabiedrībā. Bet tas, ko šobrīd dara Spānijas valdība, ne vienmēr atbilst demokrātiskās valsts principiem,” norāda Pudždemons.
“Mēs gribam dzīvot brīvā sabiedrībā bez netīrām spēlēm, valstī ar pilnīgi neatkarīgu tiesu sistēmu un absolūtu vārda brīvību. Tas ir demokrātijas jautājums.
Un otrkārt, bez valstij raksturīgiem rīkiem mums kā nācijai, kā sabiedrībai un kā ekonomikai nav iespējas izdzīvot Spānijas sastāvā.
Mēs nevaram pilnvērtīgi pārvaldīt mūsu izglītības sistēmu, mūsu infrastruktūru, mūsu veselības aprūpes sistēmu, kā arī saglabāt valodu un kultūru un veidot attiecības ar citiem Eiropas un pasaules reģioniem. Mums nav iespējas izdzīvot. Mēs gribam, lai mūsu bērniem būtu nākotne. Bet to nevar nodrošināt tādā Spānijā, kāda tā ir pašreiz. Pēdējo 40 gadu laikā mēs esam mēģinājuši to reformēt, tomēr mums joprojām nav ne mazākās iespējas kaut ko panākt,” problēmas un vienlaikus risinājumus uzskaita Pudždemons.
Spānijas centrālā valdība Mariano Rahoja vadībā nemitīgi apgalvo, ka referendums par Katalonijas neatkarību ir nelikumīgs. Madride ir apstrīdējusi tā norisi Konstitucionālajā tiesā, kas ir apturējusi nobalsošanas norisi. Tomēr Pudždemons uzsver, ka viņa partija tika ievēlēta, balstoties uz solījuma, ka referendums notiks.
“Mums ir skaidrs vēlētāju un parlamenta mandāts. Turklāt pārliecinošs Katalonijas iedzīvotāju vairākums atbalsta nepieciešamību atrisināt šo jautājumu ar tautas nobalsošanu,” skaidro Katalonijas premjers.
Pudždemons atgādina, ka jau vairākus gadus 11. septembrī, kas Katalonijā tiek atzīmēta kā nacionālā diena, lielas cilvēku masas pulcējas Barselonas centrā, lai atbalstītu neatkarīgas valsts ideju.
“Neaizmirstiet, ka šī kustība nenāk no politiskām partijām, kādas konkrētās ideoloģijas vai iestādēm. Tā patiesi nāk no cilvēkiem.
Kur citur Eiropā jūs vēl esat redzējuši, ka katru gadu ielās iziet no viena līdz diviem miljoniem iedzīvotāju?” retoriski jautā Pudždemons. “Viņi piedalās miermīlīgās demonstrācijās. Tas ir kaut kas ļoti īpašs. Tā ir realitāte, nevis fantāzija vai kādas halucinācijas. Bet Spānija vienmēr ir teikusi, ka mēs esam muļķi, ka mēs esam traki, ka mēs esam noziedznieki, kuri mēģina veikt valsts apvērsumu,” viņš turpina.
Sagaidīt labu dialogu ar Spāniju? Maz ticams
Oficiālā Madride vairākkārt ir norādījusi, ka Spānijas konstitūcija nepieļauj neatkarības referenduma rīkošanu kādā no valsts autonomajiem reģioniem. Tas var notikt tikai, ja tiks grozīts 1978. gada pamatlikums, kas tika pieņemts uzreiz pēc Franko režīma krišanas. Otra teorētiskā iespēja būtu sarīkot referendumu visā Spānijā, kurā iedzīvotāji varētu izlemt, vai viņi atbalsta Katalonijas atdalīšanos. Tomēr pašreiz izskatās, ka neviens tādu balsojumu negrasās rīkot.
“Viņi nevēlās atzīt, ka pastāv problēma. Jo, ja viņi to atzīs, viņiem nāksies piedāvāt risinājumus. Un jebkurš iespējamais risinājums nāks par labu Katalonijai,” bilst Pudždemons.
Pusotru stundu garās sarunas laikā Katalonijas premjers vairākkārt uzsvēra, ka ir atvērts dialogam ar Spānijas valdības vadītāju Rahoju. Arī Spānijas premjers un opozīcijā esošās partijas uzsver, ka viņi ir gatavi sarunai ar Katalonijas vadību. Tomēr Madride uzstāda vienu priekšnosacījumu: Barselonai ir jāatsakās no referenduma idejas. Pudždemons tam nav gatavs piekrist.
“Visa sava mūža laikā es tā arī neesmu dzirdējis, kāds tad ir Spānijas piedāvājums Katalonijai. Vai nebūtu pienācis laiks?
Ja Spānija vēlas kaut ko piedāvāt, es esmu gatavs klausīties. Es vienmēr esmu teicis un teikšu arī turpmāk, tostarp premjeram Rahojam, ka es esmu gatavs klausīties,” norādīja Pudždemons.
“Kad mēs esam tikušies, es viņam skaidri sacīju: pirmkārt, attiecības starp Spāniju un Kataloniju nedarbojas. Otrkārt, viss, par ko mēs esam vienojušies, nedarbojas. Pēdējais lēmums bija par autonomijas statūtiem. Tādēļ, lai uzlabotu attiecības ar Spāniju, mēs piedāvājam izveidot neatkarīgu valsti. Es viņam prasīju, kāds ir viņa priekšlikums, lai atrisinātu esošo situāciju? Un viņš sacīja, ka neko vairāk par pašreizējo risinājumu viņš piedāvāt nevar. Iespējams, būs kādas nelielas reformas. Tomēr tik sarežģītā valstī kā Spānija no šāda dialoga neesot vērts gaidīt pārāk daudz,” skaidro Katalonijas premjers.
Sarūgušais aizvainojums par noraidīto kataloniešu identitāti
Tomēr arī Katalonijā nebūt nav vienprātības par atdalīšanos no Spānijas.
Vairākas reģionālajā parlamentā ievēlētās partijas ir pret šo ieceri. To deputāti arī atteicās piedalīties balsojumā par likumiem, kas noteica referenduma norisi. Tomēr, tā kā neatkarības piekritējiem Katalonijas parlamentā ir vairākums deputātu, nepieciešamie likumi tika pieņemti.
Katalonijas sociālisti, piemēram, uzskata, ka veiksmīgāks risinājums būtu Spānijas konstitūcijas reforma, kas nodrošinātu pilnvērtīgas federālās valsts izveidi. Savukārt kreisie uzskata, ka šobrīd referendumam vēl nav pienācis īstais laiks, jo ir pārāk daudz neskaidrību par nākotni.
Tomēr neatkarības piekritēji vairs netic, ka konstitūcijas grozījumu plāns būtu īstenojams. “Pēdējā iespēja gan mums, gan Spānijas valstij bija mūsu jaunie autonomijas statūti. Par šo dokumentu nobalsoja vairākums gan Katalonijas, gan Spānijas parlamentā un arī iedzīvotāji referendumā. Bet tad Konstitucionālā tiesa no šī dokumenta izsvītroja vairākus pantus. Prasību toreiz cēla Tautas partija,” norāda Katalonijas premjers.
Daudzi neatkarības atbalstītāji uzskata, ka Tautas partija, kas šobrīd Madridē ir pie varas, izmantoja 2006. gada Katalonijas Autonomijas statūtus jeb reģionālo konstitūciju savu politisko mērķu sasniegšanai.
Vairāki Spānijas reģioni, kā arī Rahoja vadītais politiskais spēks toreiz iesniedza prasību Konstitucionālajā tiesā. Un 2010. gadā tiesneši pārrakstīja 14 dokumenta pantus un noteica, kā būtu jāsaprot vēl 27 panti. Tostarp no Autonomijas statūtiem tika svītrota arī atziņa, ka katalonieši ir nācija. Toreiz Barselonā tas izsauca plašus iedzīvotāju protestus.
Pudždemons uzskata, ka šis strīds daudziem bija pēdējais piliens.
“Es gribu uzsvērt, ka mēs esam vienīgais autonomais reģions Spānijā, kas nedzīvo pēc tādiem statūtiem, kādus cilvēki ir atbalstījuši. Vienīgais! Visiem pārējiem autonomajiem reģioniem ir tādi statūti, kādus viņi ir gribējuši. Bet mēs esam nobalsojuši par citiem statūtiem, pilnīgi atšķirīgiem no tā, kas ir pašreiz,” neapmierinātību neslēpj Pudždemons.
Vai Spānija «dzīvo uz Katalonijas kakla»?
Viens no biežāk lietotajiem Katalonijas neatkarības atbalstītāju argumentiem par labu atdalīšanai no Spānijas ir nauda. Katalonija ir turīgs reģions ar diezgan labi attīstītu infrastruktūru. Barselona ir ne tikai nozīmīgs tūrisma galamērķis, bet tur ir arī liela osta. Turklāt jautājums par naudas sadali starp reģionu un centrālo budžetu finanšu krīzes laikā vēl vairāk saasinājās. Madride gan apgalvo, ka Katalonija pēc atdalīšanās kļūtu par 30% nabadzīgāka nekā pašreiz.
“Mēs veidojam 16% no Spānijas iedzīvotāju skaita.
Mūsu ekonomika veido vairāk nekā 19% no Spānijas iekšzemes kopprodukta. Turklāt 21% no visiem Spānijas budžeta ieņēmumiem tiek iekasēti Katalonijā. Bet atpakaļ investīcijās 2016. gadā mēs esam saņēmuši vien 8,9% no Spānijas budžeta,”
uzskaita Pudždemons. “Ja jūs paskatīsieties, cik daudz no šīs naudas patiešām tiek ieguldīts, tad redzēsiet, ka summa ir vēl zemāka, droši vien aptuveni puse. Vai tā ir pazīme, ka Spānija mūs mīl? Vai tomēr, ka šī valsts ir pret mums?” viņš retoriski vaicā.
Spānijas laikrakstā “El Pais” publicētais pētījums liecina, ka Katalonija no centrālā budžeta saņem aptuveni tikpat daudz kā citi turīgie reģioni.
Jā, tā iemaksā vairāk, nekā saņem. Tomēr tas ir saistīts ar Spānijā pastāvošo progresīvo nodokļu sistēmu, kas pārdala ienākumus no turīgajiem iedzīvotājiem un reģioniem par labu nabadzīgākiem. Investīciju jomā Katalonijai tomēr būtu jāsaņem vairāk, atzīst pētījuma autori.
Tomēr neatkarības piekritēju minētos 16 miljardu eiro lielus ieguvumus, ko reģions ietaupītu, ja tam nebūtu vairs jādalās ar Madridi, ekonomisti uzskata par pārspīlētiem. Ir jāatceras, ka līdz ar izstāšanos rastos arī jauni izdevumi.
Tomēr Katalonijas premjers apgalvo, ka viņš netic tiem, kuri saka, ka neatkarības process varētu kaitēt reģiona ekonomikai. “Patiesība ir pilnīgi savādāka. Ārējo investīciju ziņā aizvadītais gads bija labākais gads visā mūsu vēsturē. Arī eksporta rādītāji pērn bija labāki nekā jebkad iepriekš. Mūsu ekonomikas izaugsme sasniedza 3,5%. Mēs esam spējuši samazināt bezdarbu ātrāk nekā pārējā Spānijas ekonomika. Un mēs radām jaunas darbavietas ātrāk nekā Spānijas ekonomika. Vai tad tas liecina, ka tiekšanās pēc neatkarības kaitētu mūsu ekonomikai?” retoriski jautā Pudždemons.
Tajā pašā laikā Pudždemons saka, ka Katalonija nevēlas nodarīt pāri arī Spānijai un ir gatava pēc atdalīšanās uzņemties savu saistību daļu. “Mūsu process nav pret Spāniju. Tas nav vērsts pret Spānijas sociālo un ekonomisko attīstību. Mēs vēlamies ieguldīt savu daļu, bet kā vienlīdzīgs partneris. Mēs vēlamies izmantot mūsu tiesības diskutēt, apspriest un piedalīties visdažādākos jautājumos. Turklāt mēs esam gatavi arī nākotnē uzņemties atmaksāt daļu no Spānijas ārējā parāda,” viņš norāda.
Pudždemons: Madride grib, lai mēs kļūstam par Spānijas pilsoņiem, atsakoties no kataloniešu identitātes
Vēl viena būtiska problēma ir - ko darīt pēc referenduma, ja to izdosies sarīkot. Trešdien kļuva zināms, ka Katalonijas ģenerālprokurors ir uzdevis vietējai policijai apzināt visas skolas un kultūras namus, kur varētu notiks referendums. Tika paziņots, ka policija pārņems kontroli pār šīm celtnēm un aizlīmēs durvis, visticamāk, piektdien, uzreiz pēc darbadienas beigām. Tas tiek darīts, lai nepieļautu nobalsošanas norisi.
Tomēr, pat ja balsojums notiks, jautājums būs ko darīt ar tā iznākumu?
Pudždemons atzīst, ka būs nepieciešams pārējas posms. “Mēs apzināmies, ka būs nepieciešams pārejas posms. Gluži kā visos citos gadījumos tas būs reālās politikas mirklis. Arī Eiropas interesēs ir atrast risinājumu, jo Katalonija iemaksā Eiropas Savienības budžetā vairāk, nekā no tā saņem,” norāda Katalonijas premjers.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers jau ir sacījis, ka, atdaloties no Spānijas, Katalonija nevarēs automātiski saglabāt dalību blokā. Barselonai būtu nepieciešams no jauna pieteikties dalībai Eiropas Savienībā.
Arī vairums citu valstu līderu atbalsta Spānijas vienotību.
Viņi vidū ir arī ASV prezidents Donalds Tramps. Pēc tikšanās Baltajā namā ar Spānijas premjeru Rahoju Tramps sacīja, ka Katalonijas atdalīšanās no Spānijas būtu aplams solis.
Arī Latvijas oficiālā pozīcija ir diezgan līdzīga. Proti, tā atbalsta vienotu Spāniju.
Katalonijas premjers saka, ka līdzīgi ir bijis arī tad, kad atdalījās citi reģioni, kurus vēlāk visi atzina. “Kad oficiālās sarunās ar citu valstu pārstāvjiem mēs vaicājam, vai, viņuprāt, Katalonijas iedzīvotājiem ir tiesības izlemt referendumā savu nākotni, tad vairums atbild apstiprinoši.
Viņi nesaprot, kādēļ Spānija neatbild uz mūsu prasībām. Tas, protams, nenozīmē, ka viņi uzreiz atzīs mūs par neatkarīgu valsti,” norāda Pudždemons.
“Es varu atklāti pateikt, ka šobrīd nav nevienas valsts, kas oficiālā vai neoficiālā līmenī būtu pateikusi, ka mēs jūs atzīsim. Protams! Un mēs to arī neprasām. Šobrīd mēs tikai gribam, lai viņi zinātu, kas notiek Katalonijā, lai viņi uzdotu jautājumus un diskutētu. Kamēr nebūs noticis referendums, mēs neprasīsim nevienai valstij atbalstīt mūsu neatkarības procesu,” viņš saka.
Par spīti atbalstam Spānijas nedalāmībai vairāki politiķi ir pauduši satraukumu par Madrides pieeju šīs situācijas risināšanai. Tramps atzina, ka cilvēkiem varētu nepatikt, ja viņiem tiks liegta iespēja izteikt savu viedokli tautas nobalsošanā.
Arī vairāki Latvijas politiķi ir izteikušies par arestiem un kratīšanām Barselonā. Viņu vidū ir arī vismaz divi Eiropas Parlamenta deputāti – Artis Pabriks un Tatjana Ždanoka. Īpašu vēstuli ir parakstījuši arī vairāki Igaunijas parlamenta deputāti.
Viens ir Katalonijas Maduro un otrs ierūsējis stagnāts?
Savukārt Pudždemons sola iet līdz galam. Viņa galvenais arguments paliek nemainīgs.
“Mēs jūtam, ka Spānija nav mūsu valsts. Tā ir valsts, kas ir noskaņota pret Kataloniju.
Tā ir valsts, kas pieprasa mums atteikties no kataloniešu identitātes, ja mēs vēlamies kļūt par pirmās šķiras Spānijas pilsoņiem,” viņš saka.
Daudzi Katalonijas politiķi akcentē vienu: pat ja referendums 1. oktobrī nenotiks, problēma tik un tā paliks.
Tāpēc risinājums tā dēvētajam Katalonijas jautājumam būs jāatrod.
Nav skaidrs, vai to spēs panākt šobrīd pie varas esošie politiķi. Madride uzskata pašreizējo Katalonijas valdību par likuma pārkāpējiem un salīdzina Pudždemona uzvedību ar Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro. Citi politiķi saka, ka arī ar esošo Spānijas premjeru Rahoju runāt nav iespējams, jo viņš pārāk ilgi ir noliedzis jebkādu pārmaiņu iespēju.
Madridē cer, ka pēc 1. oktobra Katalonijā tiks sasauktas ārkārtas parlamenta vēlēšanas un pie varas Barselonā nāks citi spēki. Savukārt daudzi katalonieši uzskata, ka ar esošo Spānijas valdību dialogs nav iespējams un tādēļ tā būtu jāmaina. To, kurš un ar kādiem paņēmieniem varētu uzvarēt šajā cīņā, šobrīd paredzēt ir visai grūti.
