Jau astoto dienu pulciņš jauniešu Barselonas ielās izlīmē kataloņu neatkarības referenduma reklāmas. To viņi dara par spīti centrālās valdības aizliegumam. Lai gan Spānijas likumsargi ir konfiscējuši 10 miljonus referenduma biļetenu un balsojuma dienā sola bloķēt vēlēšanu iecirkņus, kataloņi ir pārliecināti, ka referendums notiks.
"Šis balsojums ir ne tikai cīņa par pašnoteikšanos, bet arī cīņa par iespēju izteikties," skaidro kataloņu aktīvists Hordi.
Tas, ka pirms gaidāmā referenduma netiek nodrošinātas kataloņu tiesības un brīvības, atbalsojas arī Barselonas mēre Adas Kolau viedokļrakstā "The Guardian". Viņa vaino valdību Madridē par nevēlēšanos iesaistīties dialogā ar Kataloniju, tā vietā izvēršot represijas. Tāpēc esot laiks konflikta noregulējumā savu lomu uzņemties Eiropas Savienībai, kas līdz šim kataloņu neatkarības jautājumā bijusi izvairīga. Briseles uzmanību cenšas pievērst arī Katalonijas prezidents Karloss Pudždemons.
"Ja uzvarēs “jā” balss, tad es vispirms runāšu ar Eiropas Savienību, bet es prasīšu arī Spānijas valdības dalību sarunās," norāda Pudždemons. "Tā vairs nebūs iekšējā problēma, bet gan Eiropas problēma. Domāju, ka būsim pelnījuši tiesības tikt uzklausītiem. Eiropas Komisija līdz šim ir bijusi kurla un skatījusies citā virzienā – bet viņi tā vairs nevarēs turpināt," sacīja Katalonijas prezidents.
Autonomā reģiona iedzīvotāju domas par neatkarību dalās, taču vairākums aizstāv kataloņu tiesības izteikties referendumā.
Plānoto referendumu Spānijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par nelikumīgu. Konstitucionālā tiesa piespriedusi lielus naudas sodus neatkarības referenduma rīkotājiem.
