Partija “Vox”, kas kritizējusi fašistiskā režīma diktatora ģenerāļa Franko pārapbedīšanu no memoriāla uz vienkāršu kapsētu un ieguvusi trešo lielāko balsu skaitu Spānijas vēlēšanās, savas popularitātes audzēšanai vēl priekšvēlēšanu cīņās izmantoja apgalvojumu, ka strikti iestāsies pret jebkādu dialogu vai soļa speršanu pretī Katalonijas neatkarības atbalstītājiem. Radikāļus steidzās atbalstīt tie, kuri uzskata, ka līdzšinējās varas partijas nav darījušas pietiekami, lai nosargātu Spānijas vienotību. Lai arī "Vox" valdībā tomēr neiekļūs, tai būs ievērojams vietu skaits jaunajā parlamentā un partijas klātbūtni Spānijas politikā nevarēs nepamanīt, Madridē saka žurnāliste un politikas komentētāja Kristīne Manzano.
"Katalonijas jautājums, protams, būs pats svarīgākais, taču tagad mums būs ekstrēmisti, kas ir absolūti pret jebkādu dialogu, taču daudzi analītiķi uzskata, ka tikai politiskais dialogs ir šī konflikta risinājums," sacīja Manzano.
Līdzīgu viedokli pauda arī Elkano Karaliskā institūta direktors Čarlzs Povels. "Tas ir šokējoši, ka valstī, kur līdz šim parlamentā nebija pārstāvēta ekstrēmi labēja partija, tagad dažu mēnešu laikā tā ir ieguvusi trešo lielāko balsu skaitu," tā Povels.
KONTEKSTS:
Spānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvaru guvusi premjerministra Pedro Sančesa sociālistu partija. Tomēr šis politiskais spēks kārtējo reizi nav ieguvis absolūto deputātu vietu vairākumu. Saskaņā ar sākotnējiem vēlēšanu rezultātiem sociālisti ieguvuši 121 no 350 deputātu vietām jeb par divām mazāk nekā iepriekšējā sasaukumā.
Spānijā notikušās parlamenta ārkārtas vēlēšanas bija jau ceturtās četru gadu laikā. Iepriekš aprīlī notikušajās vēlēšanās uzvarēja valdošā sociālistu partija, taču neieguva absolūto vairākumu. Koalīcijas sarunas ar kreisajiem spēkiem septembrī sabruka, un, lai meklētu izeju no politiskā strupceļa, tika izsludinātas jaunas vēlēšanas.
Priekšvēlēšanu kampaņā dominējošā tēma bija Katalonija, kas pēdējās nedēļās vēl jo vairāk sašķēlusi sabiedrību. Pagājušajā mēnesī Spānijas Augstākā tiesa deviņiem katalāņu separātistu līderiem piesprieda ilgus cietumsodus par 2017. gada mēģinājumiem pasludināt reģiona neatkarību. Spriedums izraisīja plašus un arī vardarbīgus protestus Barselonā un citās Katalonijas pilsētās.