Vācijas raidorganizācijas “Deutsche Welle” interneta vietne informēja, ka Pudždemons un divi viņa sabiedrotie sūdzību par aizliegumu sākotnēji iesniedza Spānijas Augstākajā tiesā. Tā lietu atteicās izskatīt, bet norādīja, ka tiesības kandidēt vēlēšanās ir vienas no pamattiesībām un nav pamata Pudždemonam liegt šo iespēju tāpēc, ka viņi atrodas ārzemēs.
Savukārt pats Katalonijas ekspremjers jau martā norādīja, ka kļūšana par Eiropas Parlamenta deputātu garantētu viņam tiesisko imunitāti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Spānijā. Patlaban viņš dzīvo trimdā Beļģijā, un Spānijas varas iestādes izvirzījušas viņam apsūdzības saistībā ar Katalonijas neatkarības centieniem.
Vairākus Pudždemona sabiedrotos patlaban tiesā par dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
KONTEKSTS:
2017. gadā Katalonijas reģionālā valdība par spīti Madrides aizliegumam sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību un reģionālais parlaments nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Toreizējā Spānijas konservatīvā valdība nekavējoties atlaida Katalonijas reģionālo valdību un parlamentu, atjaunoja reģionā tiešo Madrides pārvaldi un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas. Taču vēlāk notikušajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt savu vairākumu reģionālajā parlamentā.
Savukārt šogad februārī sākās tiesas prāva pret Katalonijas neatkarības kustības līderiem, kurus apsūdz smagos noziegumos – nemieru organizēšanā, musināšanā uz vardarbību, kā arī reģionālā budžeta līdzekļu izmantošanā nepienācīgiem mērķiem. Kopumā uz apsūdzēto sola ir 12 cilvēki. Viņi savu vainu neatzīst un dēvē to par politisko prāvu.
