Pusdiena

Rīgas dome lemj par jaunām atlaidēm sabiedriskajā transportā

Pusdiena

Pusdiena 12.09.2018

Junkers: Radikālais nacionālisms nav atbilde uz mūsdienu Eiropas izaicinājumiem

Junkers: Radikālais nacionālisms nav atbilde uz mūsdienu Eiropas izaicinājumiem

Radikālais nacionālisms un noslēgšanās no ārpasaules nav atbilde uz mūsdienu Eiropas izaicinājumiem, ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) trešdien Strasbūrā norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Lai arī līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir atlicis salīdzinoši maz laika, Junkers nāca klajā arī ar vairākiem priekšlikumiem, tostarp par atteikšanos no regulārās pulksteņa grozīšanas un Eiropas ārējo robežu aizsardzības stiprināšanu.

“Mums ir jāparāda mūsu iedzīvotājiem, ka tad, kad mēs sanākam kopā, Eiropas Savienība var sasniegt rezultātus un pilda iepriekš dotos solījumus. Līdz vēlēšanām mums ir jāpierāda, ka Eiropa var tikt galā ar atšķirībām starp ziemeļiem un dienvidiem, austrumiem un rietumiem.

Eiropa ir par mazu, lai šodien sadalītos divās daļās un rīt četrās. Mums ir jāparāda, ka visi kopā mēs varam radīt patstāvīgāku Eiropu,” teica Junkers.

Viņš vairākkārt atkārtoja, ka Eiropai ir jākļūst vienotākai un patstāvīgākai, kas ir skaidrs mājiens par to, ka uz ASV vairs nevar paļauties kā līdz šim. Tādēļ Junkers vēlreiz atgādināja par Eiropas Aizsardzības fonda nepieciešamību, kas ļaus sagatavot mūsu valstis iespējamiem riskiem.

Tāpat Eiropas Komisijas priekšsēdētājs nāca klajā arī ar vairākiem priekšlikumiem. Viņš piedāvāja atteikties no visu Eiropas Savienības dalībvalstu vienprātības principa atcelšana vairākos jautājumos. Tādējādi  viena valsts nevarētu nobloķēt visu, un lēmumus varētu pieņemt daudz ātrāk.

Junkers arī rosināja atteikties no regulārās pulksteņu grozīšanas. Tomēr lēmums palikt pie ziemas vai vasaras laika valstīm būtu jāpieņem patstāvīgi. Tāpat viņš piedāvāja stiprināt ES Krasta un robežapsardzes aģentūru, lai aiznākamajā gadā tajā strādātu jau 10 000 robežsargu, kurus finansē no Eiropas budžeta. Tas varētu būt noderīgi arī Latvijai, jo aģentūras darbinieki varētu sargāt arī Latvijas robežu ar Krieviju.

Junkers arī mudināja valstis atrast risinājumu migrācijas jautājumam. Ja pārējie nevēlēsies palīdzēt tām valstīm, kurās nonāk visvairāk migrantu, varot tikt apdraudēta Šengenas zonas pastāvēšana. Viņš pieminēja, ka nelegālās imigrācijas plūsma ievērojami mazinājusies, bet joprojām jāstrādā, lai šos cilvēkus varētu nosūtīt atpakaļ uz valstīm, no kurām viņi nākuši. Tāpat nepieciešama legālās migrācijas sakārtošana, jo Eiropai vajadzīgs darbaspēks.

Bet, lai mazinātu iebraucēju plūsmu, Junkers rosināja noslēgt jaunu partnerību ar Āfrikas valstīm, lai palīdzētu tur radīt vairāk darbavietu. Tam ir domāti 44 miljardi eiro no Eiropas un privātiem līdzekļiem.

Tāpat Eiropas Komisijas priekšsēdētājs pieskārās arī sarežģītajām "Brexit" sarunām.

“Mēs aicinām Lielbritānijas valdību saprast, ka kāds, kurš pamet Eiropas Savienību, nevar baudīt tās pašas privilēģijas, kā dalībvalstis. Ja jūs atstājat savienību, jūs nevarat palikt vienotājā tirgū vai izmantot kādu daļu no tā. Tomēr pēc 2019. gada 29. marta Lielbritānija nekad mums nebūs tikai vienkārši sveša valsts. Tā vienmēr būs mūsu ciešā sabiedrotā un kaimiņiene gan politikas, gan ekonomikas, gan drošības jomā,” teica Junkers.

Uzrunas noslēgumā EK priekšsēdētājs deva mājienu, ka viņš atbalsta deputātu vēršanos pret Ungāriju par demokrātijas ierobežošanu un uzsvēra arī brīvās preses nozīmi. 

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks nākamā gada maijā. Pēc tām amatā tiks iecelta arī jaunā EK.

1 komentārs
Kremilek Rukis
Ja Junkers paraudzītos uz leju, pamanītu, ka stāv uz māla kājām... .
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti