Panorāma

O. Zelenska: Ukraiņu ekonomiku uztur sieviešu spēks

Panorāma

Panorāma

Jauni vīrieši bēg no Krievijas

Jauni vīrieši bēg no mobilizācijas Krievijā; Latvija pagaidām nav galamērķis

Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojums par mobilizāciju izraisījis jaunu emigrācijas vilni, valsti cenšoties pamest tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem draud iesaukšana armijā. Pirmie galamērķi ir tās valstis, kuras joprojām izsniedz tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem. Latvija vismaz pagaidām Krievijas bēgļiem nav interesanta. 

Nebeidzama straume ar izlidojošām vienvirziena lidmašīnām trešdien bija vērojama Krievijas gaisa telpā. Kaut arī aviobiļešu cenas strauji sadārdzinājušās, tās izpirktas vairākām dienām uz priekšu. Biežākie galamērķi – Turcija, Armēnija, Gruzija.

Piemēram, 17 gadus vecais Nikolajs ar ģimeni ieradies Erevānā, Armēnijā. Viņš sacīja: "Jā, šis ir neplānots lidojums. Man ir 17 gadu, un es vēl neesmu saņēmis pavēsti, bet es studēju tiešsaistē, un tas varētu radīt zināmas diskusijas par manis iesaukšanu agrāk, tāpēc mēs nolēmām doties prom."

Vienlaikus sociālajos tīklos parādās aculiecinieku video ar automašīnu rindām uz Krievijas robežām. Piemēram, garas automašīnu rindas veidojušās uz Krievijas robežas ar Mongoliju un Gruziju. Šīs ir zemes, kur Krievijas pilsoņiem iebraucot neprasa vīzas. Taču Gruzijā, kas kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ir uzņēmusi jau teju 140 000 Krievijas pilsoņu, sāk arvien skaļāk skanēt balsis ar prasību, lai slēgtu robežas, ieviestu vīzas un tādējādi apturētu Krievijas pilsoņu nemitīgo plūsmu.

Tikmēr uz Latvijas robežam situācija aizvien ir mierīga. To apgalvojis arī iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!"), kurš pēdējās dienās ir pastāvīgā saziņā ar robežsardzes vadību.

Eklons norādīja – situācija joprojām ir mierīga un klusa: "Varu visus nomierināt – praktiski uz robežas nekas nav pamainījies, salīdzinot ar kādu periodu iepriekš. Nav nekāda īpaša cilvēku pieplūduma, un nav mums uz robežas neviens gadījums konstatēts, kad kāds Krievijas pilsonis būtu prasījis patvērumu."

Žogs uz Latvijas–Krievijas robežas ir pabeigts jau 2019. gadā, tas samazina nelegālās šķērsošanas iespējas. Dienestiem izstrādāts vairāku pakāpju plāns, kā rīkoties, ja situācija saasinās. Uzmanība tiekot pievērsta arī riskiem, ka Krievijas pilsoņi Eiropas robežu varētu šķērsot citā valstī un tad ierasties Latvijā.

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš skaidroja – vairums Krievijas iedzīvotāju, kuriem ir tā sauktās "ārzemju pases", ir labi informēti, ka Latvija savu robežu viņiem slēgusi, tādēļ meklē sev citus galamērķus.

"Mēs esam saņēmuši dažus e-pastus un zvanus, kur cilvēki interesējušies par politisko patvērumu. Mēs protams informējam Rīgu, ka tādi ir, jo mums tas jādara. Bet neviens tāds gadījums, ko uzreiz varētu kvalificēt, ka tas jau no pirmā acu uzmetiena atbilst patvēruma situācijai, tāds vēl nav šeit redzēts," atzīmēja Riekstiņš.

Lielāka interese esot pie to Eiropas valstu pārstāvniecībām, kas turpina izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem.  

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata: Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas un Luhanskas "tautas republikās", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt