Izraēlas mediji: valsts ir vāji sagatavota pandēmijai

Izraēlas Valsts kontrole paziņojusi, ka valstij nav stratēģiskā plāna cīņai ar globālo Covid-19 pandēmiju. Tādējādi ir apstiprinātas iepriekš izskanējušās bažas par Izraēlas nespēju tikt galā ar infekcijas radīto krīzi.

''The Jerusalem Post'' ziņo, ka atskaitē vērtēta veselības aizsardzības sistēmas iespējas stāties pretī gripas pandēmijai, tomēr izvērtējot šo piemēru secināts, ka Izraēla nav gatava stāties pretī nevienai pandēmijai, ieskaitot Covid-19.

Galvenās problēmas sevī ietver gan gultas vietu deficītu slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās, gan aprīkojuma un personāla trūkumu. Šie apstākļi var traucēt efektīvi cīnīties ar  infekciju pandēmijas gadījumā. Tāpat atskaitē minēts, ka Izraēlas slimnīcas jau tā ir pārpildītas visa gada garumā. 

Valsts kontrolieris Izraēlā pilda gan ombuda funkciju, gan arī kontrolē izpildvaras darbību, valsts iestādes un uzņēmumus, un politiskās partijas.

Augsta mirstība infekcijas slimību gadījumā

"Jau pirms pandēmija bija sākusies, Izraēlā bija pārpildītākās slimnīcas, ja salīdzina ar citām attīstītajām valstīm. Savukārt mirstības līmenis no infekcijas slimībām pēdējo 20 gadu laikā ir divkāršojies. Tas ir ne tikai augstāks kā jebkurā citā attīstītā  valstī, bet arī par 73% pārsniedz mazāk attīstītu valstu rādītājus," atzīst profesors Dens Ben-Dāvids, Telavivas universitātes pasniedzējs un Šoreša vārdā nosauktā Sociāli ekonomisko pētījumu institūta dibinātājs.

"Daudzus gadus veselības aizsardzības sistēma ir dzīvojusi nepietiekama finansējuma apstākļos, medicīnas personāls un citi resursi bija pārslogoti vēl pirms pandēmijas. Tas viss parāda, cik negatavi mēs esam cīņai ar koronavīrusu," apstiprina doktors Jotams Rozners, starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Ārsti par cilvēktiesībām" informācijas, izstrāžu un pētījumu nodaļas vadītājs.

Atbildot uz kritiku, Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu paziņoja, ka valsts kontroliera ziņojumam nav nekāda sakara ar šā brīža koronavīrusa epidēmijas uzliesmojumu, "jo pagājušā gadsimtā nav bijis šādu notikumu un neviena pasaules valsts nespētu ko tādu prognozēt vai sagatavoties šāda vīrusa izplatībai," un ka viņa vadībā veselības aizsardzības sistēma Izraēlā ir "jūtami uzlabota".

Veselības aizsardzības sistēma tiks steidzami atslogota

Tomēr doktors Rozners uzskata, ka atskaite "spilgti izgaismo Izraēlas vājo sagatavotību epidēmijai". Pēc viņa teiktā, lai gan daudzi šodien tiecas uzskatīt koronavīrusu par "melno gulbi," šādas epidēmijas uzliesmo aptuveni trīs reizes gadsimtā un veselības aizsardzības sfēras darbinieki lieliski to zina.

"Atskaitē teikts, ka sistēma ir pārslogota, un mēs par to esam runājuši daudz reižu. Tas nozīmē to, ka nav nekādu gultas vietu rezervju vai plaušu ventilācijas aparātu. Kad nāksies stāties pretī koronavīrusam, viss pārējais būs jāapstādina un jāatliek, jo viss medicīnas personāls tiks novirzīts cīņai ar pandēmiju," uzskata Rozners.

Izraēlā jau ir atliktas visas medicīniskās procedūras, kas tiek veiktas pēc pacientu pieprasījumiem, kā arī atceltas visas operācijas, kas nav kritiskas vai akūtas. Tāpat tiek atcelti arī ārstu apmeklējumi.

Klibo zināšanas par veselību

Rozners tāpat atgādināja, ka sabiedrības veselības aizsardzība neaprobežojas ar slimnīcu vai poliklīniku darbību, bet iekļauj sevī arī profilaktiskos pasākumus un sabiedrības informēšanu un izglītošanu par veselības aizsardzību. Arī visi šie punkti atskaitē norādīti kā problemātiski.

Piemēram, norādīts, ka nesenajā masalu uzliesmojumā, kas notika 2018. - 2019. gadā, Izraēla atradās septītajā vietā slimības izplatības ziņā pasaulē. Turklāt 60% no 4300 inficētajiem bija bērni vecumā līdz 9 gadiem. Epidēmijas laikā dzīvību zaudēja trīs Izraēlas iedzīvotāji.

Vēl viena problēma ir pasaulē pieaugošā vakcinēšanās fobija, kam pakļauta arī Izraēla. Pēc Veselības ministrijas datiem šobrīd pret masalām nav potējušies 1,1% - 1,7%  valsts iedzīvotāju. 2011. gadā tādi bija tikai 0,6%. Puse (49%) no bērniem, kas saslima pēdējās epidēmijas laikā, nebija potēti. Tāpat puse no inficētajiem bija Jeruzalemes iedzīvotāji, no kuriem 80% pārstāv ebreju ultraortodoksālās kopienas.

"Sabiedrības zināšanas par veselības aizsardzību ir niecīgas. Tas nozīmē, ka cilvēki neseko līdzi rekomendācijām, tai skaitā tie, kam tas būtu ļoti svarīgi. Viņu spējas sagatavoties karantīnai jāvērtē kā ļoti zemas," konstatē Rozners.

Nav ilglaicīgas stratēģijas

Vairākas ultraortodoksālo ebreju un arābu kopienas ignorē Izraēlas valdības rekomendācijas palikt mājās. Policijai ne reizi vien ir nācies izdzenāt lielas šo kopienu pārstāvju sapulces.

Rozners uzskata, ka Izraēlas veselības aizsardzības sistēmā trūkst stratēģiskās plānošanas. Ik gadu veselības nozares vadība vēršas Finanšu ministrijā pēc papildu finansējuma, lai varētu apmaksāt tekošās vajadzības. "Investēt līdzekļus 10-15 gadus ilgam plānam, inovācijām un infrastruktūrai? Tas ir kas praktiski neiedomājams," skaidro Rozners.

Veselības ministrijas ģenerāldirektors Moše Bars Sīmans Tovs solīja izpētīt valsts kontroles atskaiti un izdarīt secinājumus.  Iespējams, to nāksies darīt steidzamā kārtā, jo pandēmija negrasās ierasties pēc 10-15 gadiem, bet atrodas uz sliekšņa jau tagad.

"Miljons inficēto, 10 tūkstoši mirušo"

Kā pirmdien, 23. martā, paziņoja Izraēlas premjers Benjamins Netanjaju, tieši šāds varētu būt Covid-19 epidēmijas upuru skaits Izraēlā. Šāds situācijas vērtējums nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Vēl nesen Netanjahu apgalvoja, ka "Izraēlas valsts ir priekšā lielākai daļai pārējo valstu" cīņai ar nāvējošo koronavīrusu.

Vai premjers nepārspīlē? Veselības aizsardzības eksperti uzskata, ka šāda prognoze ir pilnībā iespējama. "Ja mēs neveiksim iedarbīgus pretpasākumus, tad mazākais trešā daļa nācijas var tikt inficēta ar šo vīrusu. Miljons inficēto ir ļoti piesardzīga prognoze," uzskata Daniels Grudeļs, Samsona Assuta Ašdoda vārdā nosauktās Universitātes slimnīcas infekciju kontroles vadītājs.

Spriežot pēc analīžu rezultātiem, kas tiek veiktas arvien vairāk un vairāk, inficēto Izraēlas iedzīvotāju skaits pieaug. Pirms nedēļas, 18. martā, Izraēlā tika veiktas 11 000 koronavīrusa analīzes, kas fiksēja 433 inficētos jeb 4% no testētajiem. Līdz 24. martam Izraēlā tika notestēti 27 054 cilvēki un vīruss konstatēts 1656 (6,1%) iedzīvotāju. Uz to reaģējot valdība grasās ieviest stigrākus karantīnas noteikumus.

Portāla ''Worldometer'' dati liecina, ka 25. martā Izraēlā fiksēti 1930 Covid-19 inficēšanās gadījumi. Trīs pacienti ir miruši, 53 atveseļojušies, no joprojām slimojošajiem 1874 par kritiskiem atzīti 34.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti