Esošā Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārsvars pār galēji labējo nacionālistu kandidāti Marinu Lepēnu pēdējo nedēļu laikā ir samazinājusies līdz kļūdas robežai. “Vēl pirms 15 dienām Makronam bija aptuveni 30%, bet Lepēnai aptuveni 20%. Šodien viņi ir kļūdas robežās: 28% franču plāno balsot par Emanuelu Makronu pirmajā kārtā, bet par Lepēnu – 24%,” norādīja reitingu institūta “Odoxa polling” direktors Ervans Lestrohans.
Tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā, ka Lepēna pagātnē ir lepojusies ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudzību. Francijas sabiedrība piemirsusi arī to, ka Lepēnas partija saņēmusi finansējumu no Kremlim pietuvinātiem avotiem.
Tagad Putins kļuvis toksisks nevis Lepēnai, bet Makronam, jo Makrona tikšanās ar Putinu un viņa regulārie zvani Putinam ir atspēlējušies negatīvi uz priekšvēlēšanu kampaņu: “Tagad oponenti saka: jā, tik daudz telefona zvanu, bet lai panāktu ko? Viņš nebija spējīgs neko ietekmēt,” skaidroja Eiropas politikas profesors “Sciences-Po” universitātē Kristiāns Lekesne.
Pats Makrons paudis šādi: “Mēs dzīvojam traģēdijā Eiropā, ģeopolitiskā un cilvēciskā traģēdijā. Francija jau no paša sākuma ir darījusi visu, lai no tā izvairītos, un mēs turpinām to darīt ar jaunām sankcijām.”
Karš Ukrainā sākumā palīdzēja celt Makrona reitingus, kurš aktīvi centās rast risinājumu diplomātiskā ceļā. Tagad tas vairs nepalīdz.
Turklāt Makrona elitārismu Francijas sabiedrība nemīl jau ilgstoši. “Makrons ir pirmais piektās republikas prezidents, pret kuru ir tik augsts noraidīšanas līmenis, es pat teiktu – naida līmenis pret Makronu,” sacīja vēstures centra direktors “Sciences-Po” universitātē Marks Lazārs.
Makronam nav izdevies piesaistīt vienkāršos cilvēkus. Viņš joprojām Francijā tiek uzskatīts par pārāk atrautu no reālās dzīves. Cilvēki, kas pirms pāris gadiem piedalījās tā dēvētajos dzelteno vestu protestos pret Makrona reformām, nekur nav pazuduši.
“Ārpolitika nav un nekad nav bijusi starp svarīgajām tēmām Francijas prezidenta vēlēšanās. Tas, kas ir svarīgi, ir inflācija, svarīgas ir algas, svarīgs ir jautājums par nodarbinātību,” norādīja profesors Lekesne.
Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā Parīzē cilvēki neuzdod sev jautājumu “vai mēs būsim nākamie?”. Francūži atšķirībā no Eiropas austrumos dzīvojošajiem ļoti labi zina, ka viņi nebūs nākamie. Tāpēc Ukrainas karš vēlēšanu rezultātus ietekmē arvien mazāk, un tas novedis pie Lepēnas reitingu kāpuma.
“Es atdošu Franciju francūžu tautai. Francūžu ziņā ir pateikt, kurš ieceļo valstī un kuram tā ir jāpamet,” teikusi Lepēna.
Turklāt eksperti vērsa uzmanību, ka Lepēna vismaz ārēji ir atvadījusies no radikāli labējās pozīcijas un ļoti rūpīgi apsver ik vārdu, ko saka. Uz to norādīja profesors Lekesne: “Savā ziņā viņa ir profesionālāka, nekā bija 2017. gada kampaņā. Bet idejas ir tās pašas. Idejas nav mainījušās.
Viņa joprojām ir galēji labēja kandidāte, bet ar atšķirīgu toni. Tā ir stratēģija.”
Pēdējos divdesmit gados neviens Francijas prezidents nav pārvēlēts uz otru termiņu. Uz Francijas prezidenta amatu pretendē 12 kandidāti, un svētdien gaidāmās vēlēšanas uz nākamo kārtu, visticamāk, aiznesīs Makronu un Lepēnu. Taču, kurš no viņiem uzvarēs otrajā kārtā pēc divām nedēļām, tas vēl nav tik droši prognozējams.
