Irānas ārlietu ministrs negaidīti ierodas G7 samitā Francijā

Francijas kūrortpilsētā Biaricā, kur notiek  7 ekonomiski attīstītāko valstu līderu samits, ieradies arī Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs. Viņam bijusi tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par drošības jautājumiem.  

Viņš tikās arī tikšanās ar Lielbritānijas un Vācijas amatpersonām.

Francijas cenšas uzņemties aktīvu lomu domstarpību risināšanā laikā, kad Irānas attiecības ar Rietumiem ir ievērojami pasliktinājušās.  Jau iepriekš anonīms avots Francijas diplomātiskajās aprindās sacīja, ka G7 valstu samitā Makrons esot pilnvarots runāt ar Irānu un nodot vēsti, ka ir jāizvairās no situācijas saasinājuma reģionā.

Drīz pēc tam arī ASV prezidents Donalds Tramps žurnālistiem paziņoja, ka nav pilnvarojis Makronu sarunām ar Irānu, bet neiebilst pret dialoga centieniem.

Irānas ārlietu ministrs negaidīti ierodas G7 samitā FrancijāRihards Plūme

    Irānas dēļ  Makrona un  Trampa attiecības saasinājušās. Makrons svētdien, 25.augustā, atzina, ka Eiropas valstis ir glābušas kodolvienošanos, bet ASV spiediens ir licis Irānas pusei pārkāpt līgumu. Bet Tramps iepriekš apsūdzējis Makronu par “jauktu signālu” došanu Irānai, mēģinot saglābt kodolvienošanos, kuras mērķis bija ierobežot Irānas kodolprogrammu, mīkstinot valstij noteiktās sankcijas.

    Kā daļu no savas stratēģijas glābt kodolvienošanos, Makrons uz samita norises vietu ielūdzis Irānas ārlietu ministru Mohammadu Džavadu Zarifu. Kāds Francijas diplomāts medijiem atzinis, ka Francijas mērķis neesot bijis kļūt par mediatori starp Irānu un ASV.

    Zarifs neesot bijis oficiālo G7 samita viesu vidū, tomēr Makrons samita norises vietā jau sestdien informējis pārējos līderus, ka šāds uzaicinājums Irānas ārlietu ministram izteikts.

    Tomēr klīda runas, ka ASV delegācija par Zarifa ierašanos neko neesot zinājusi. Lūgts komentēt Irānas ārlietu ministra ierašanos, ASV prezidents sacījis - „bez komentāriem”.

    Tramps iepriekš norādījis, ka atbalsta jebkādus Makrona centienus mazināt saspīlējumu, un piebilda, ka arī Japānas premjerministrs Sindzo Abe mēģina runāt ar Irānu.

    Samita laikā arī izskanēja atšķirīgi komentāri no Trampa un Makrona puses par to, vai G7 līderi vienojušies par kopīgu pieeju spriedzes mazināšanai attiecībās ar Irānu.

    Tomēr vēlāk dienas gaitā, līderiem ierodoties uz G7 samita kopbildi, nebija nekādu pazīmju, ka Trampa un Makrona starpā būtu spriedze. Abi prezidenti īsu brīdi sarunājās un, pēc visa spriežot, bija draudzīgā noskaņojumā.

    Zarifs svētdien tviterī publicēja attēlu, kurā viņš redzams, tiekoties ar Makronu, kā arī Francijas ārlietu un finanšu ministriem. Zarifs apliecināja, ka viņam bijušas "plašas sarunas" ar ministriem, piebilstot, ka notikusi "īsa tikšanās" arī ar Lielbritānijas un Vācijas amatpersonām, kas piedalās G7 sanāksmē.

    Neilgi pirms Zarifs pameta samita norises vietu, viņš tviterī rakstīja, ka „ceļš uz priekšu ir sarežģīts, bet tā vērts, lai mēģinātu”.

    Plašāka informācija par sarunām netiek sniegta, taču ir skaidrs, ka uzmanības degpunktā bija Irānas kodolvienošanās un drošības jautājumi.

    Teherānas kodolprogrammas īstenošana sadusmojusi Vašingtonu un ir iemesls ASV strīdiem arī ar Eiropas valstīm.  Maz ticams, ka Biaricā izdevies panākt konkrētas vienošanās, taču eksperti ir vienisprātis, ka tā varētu mazināt starptautisko saspīlējumu. 

    KONTEKSTS:

    Kopš ASV prezidents Donalds Tramps pērn paziņoja, ka ASV vienpusējā kārtā izstājas no Irānas kodolvienošanās, kas tika noslēgta, lai ierobežotu Irānas kodolprogrammu apmaiņā pret Teherānai noteikto sankciju atcelšanu, attiecības starp Savienotajām Valstīm un Irānu ir ievērojami pasliktinājušās.  

    Lielbritānija, Francija un Vācija, kas arī parakstījušas šo vienošanos, solīja to izglābt, un attīstīja naudas pārskaitījumu sistēmu „Instex”, kas ļauj Irānai apiet ASV sankcijas un turpināt slēgt darījumus ar starptautiskajiem partneriem. Arī Krievija un Ķīna, kas parakstījušas līgumu, pauda vēlmi to saglabāt.  

    Tikmēr jūlijā Teherāna pavēstīja, ka pārsniegusi kodolvienošanās noteikto pieļaujamo bagātinātā urāna krājumu apmēru un urāna bagātināšanas līmeni. Krīzi vēl vairāk saasinājuši arī uzbrukumi tankkuģiem Persijas līcī un Irānas naftas tankkuģa aizturēšana pie Gibraltāra, ko īstenoja Lielbritānija.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti