Francija, Vācija un Lielbritānija aicina glābt Irānas kodollīgumu

Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderi kopīgā paziņojumā aicina glābt Irānas kodolvienošanos. Līgums tika parakstīts pirms četriem gadiem, bet ir apdraudēts ASV nostājas un Teherānas īstenoto pretpasākumu dēļ.   

Irānas kodolvienošanās

Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.   

Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu Rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.   

Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.

Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atvērot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.

Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.  

Kopīgā paziņojumā valstu līderi pauduši bažas, ka vēsturiskā vienošanās var izirt, bet vienlaikus pauda arī ticību, ka Teherānas spēkos ir to izglābt.

Elizejas pils izplatītajā paziņojumā norādīts, ka pienācis laiks rīkoties atbildīgi, meklējot iespējas apturēt spriedzes eskalāciju, un atsākt dialogu. Riski esot pārāk lieli, tāpēc visām iesaistītajām pusēm jāapstājas un jāpārdomā savas rīcības iespējamās sekas. 

Kopš ASV prezidents Donalds Tramps pērn paziņoja, ka ASV vienpusējā kārtā izstājas no vienošanās, kas tika noslēgta, lai ierobežotu Irānas kodolprogrammu apmaiņā pret Teherānai noteikto sankciju atcelšanu, attiecības starp Savienotajām Valstīm un Irānu ir ievērojami pasliktinājušās. Šogad Irāna paziņoja par atbildes soļiem ASV lēmumam.

Neskatoties uz ASV nostāju, Lielbritānija, Francija un Vācija, kas arī parakstījušas šo vienošanos, solīja to izglābt, un arī Krievija un Ķīna, kas parakstījušas līgumu, pauda vēlmi to saglabāt.

Cenšoties glābt vienošanos, palikušās līgumslēdzējas valstis, tostarp Lielbritānija, Francija un Vācija, attīstījušas naudas pārskaitījumu sistēmu „Instex”, kas ļauj Irānai apiet ASV sankcijas un turpināt slēgt darījumus ar starptautiskajiem partneriem.

Šomēnes Teherāna pavēstīja, ka pārsniegusi kodolvienošanās noteikto pieļaujamo bagātinātā urāna krājumu apmēru un urāna bagātināšanas līmeni. Krīzi vēl vairāk saasinājuši arī uzbrukumi tankkuģiem Persijas līcī un Irānas naftas tankkuģa aizturēšana pie Gibraltāra, ko īstenoja Lielbritānija.

Centienos rast risinājumu samilzušajai krīzei, Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderi  nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā aicina sākt jaunu dialogu, lai glābtu pirms četriem gadiem parakstīto vienošanos.

Triju valstu līderi uzsvēruši, ka kodolvienošanās pastāvēšana ir atkarīga no Irānas, un aicinājuši Teherānu pārskatīt savus iepriekšējos lēmumus. Viņi arī norāda, ka visām iesaistītajām pusēm esot jāapstājas un jāpārdomā savas rīcības iespējamās sekas.

Francija, Vācija un Lielbritānija aicina glābt Irānas kodollīgumuRihards Plūme

    Tikmēr Briselē pirmdien notiek Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksme. Tajā Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants ar kolēģiem plāno pārrunāt nopietno situāciju, kas izveidojusies attiecības ar Irānu. Tiek norādīts, ka sanāksmes laikā Hants kopā ar Vācijas un Francijas kolēģiem meklēs veidus, kā pārliecināt Irānu par nepieciešamību pildīt vienošanās saistības.

    "Ja Irāna iegūs kodolieročus, tos vēlēsies arī citas reģiona valstis, un izveidosies ļoti bīstama situācija. Tāpēc mēs meklējam iespēju, kā pasargāt kodolvienošanos, kas, mūsuprāt, ir labākais veids saglabāt Tuvos Austrumus brīvus no kodolieročiem. Mums šķiet, ka ir mazs logs, kas veras ciet, bet tomēr tā ir iespēja, lai noturētu vienošanos pie dzīvības," norādīja Hants.

    Viņš arī piebilda, ka aizturētais Irānas naftas tankkuģis varētu tikt atbrīvots, ja Irāna apsolītu, ka tajā vestā nafta nenonāks līdz galapunktam, proti, Sīrijai.

    Savukārt ASV pārstāvju palātas deputāti nedēļas nogalē nolēma ierobežot prezidenta Donalda Trampa pilnvaras uzbrukt Irānai. Aizsardzības likuma grozījumi aizliedz finansēt militārās operācijas pret Irānu, ja tās nav paredzētas pašaizsardzībai un ja tās nav tieši apstiprinājis parlaments.

    Tikmēr Irānas prezidents Hasans Ruhani uzsvēris, ka Irāna vienmēr ir gatava sarunām ar Vašingtonu, tomēr pastāvot nosacījumi. Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs svētdien ieradās Ņujorkā, lai piedalītos ANO konferencē.

    Izskan runas, ka Zarifs plāno sagatavot augsni iespējamām sarunām ar ASV amatpersonām, kas varētu notikt septembrī ANO Ģenerālās asamblejas gaitā.

    KONTEKSTS:

    Teherāna 8. maijā paziņoja, ka tā aptur divu 2015. gada solījumu izpildi, un izvirzīja Eiropai, Ķīnai un Krievijai divu mēnešu ultimātu, lai tās palīdzētu Irānai apiet ASV noteiktās sankcijas un pārdot naftu, pretējā gadījumā draudot atteikties no vēl diviem apņemšanās punktiem.

    Pērn Vašingtona vienpusējā kārtā izstājās no vēsturiskās vienošanās un noteica Irānai sankcijas, ASV prezidentam Trampam cenšoties panākt Irānas reģionālās politikas maiņu. Eiropas valstis iebilda pret ASV lēmumu un vairākkārt aicinājušas Irānu nepārkāpt vienošanos.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti