ASV vēlas veidot koalīciju kuģošanas brīvības nodrošināšanai Hormuza un Babelmandeba šaurumos

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) vēlas veidot koalīciju kuģošanas brīvības nodrošināšanai Hormuza un Babelmandeba šaurumos. Ar šādu paziņojumu laikā, kad attiecības starp Irānu un ASV ir īpaši saspīlētas, nācis klajā ASV bruņoto spēku apvienotā ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Džozefs Danfords.  

ĪSUMĀ:

  • ASV un Irānas attiecības pasliktinās, kopš Tramps pērn nolēma izstāties no kodolvienošanās.
  • Irāna šogad pieprasīja citām līguma dalībvalstīm palīdzēt apiet ASV sankcijas un pārdot naftu.
  • Maijā un jūnijā pie Arābu Emirātiem un Omānas līcī notika uzbrukumi vairākiem tankkuģiem.
  • ASV apsūdzēja uzbrukumos Irānu; Teherāna to noliedza.
  • Lielbritānijai arī saspīlējums attiecības ar Teherānu pēc Irānas naftas tankkuģa aizturēšanas.
  • ASV vēlas izveidot valstu koalīciju, lai garantētu kuģošanas drošību Hormuza un Babelmandeba šaurumos.
  • Iecerētās koalīcijas valstu karakuģi varētu eskortēt komerciālos kuģus.
  • Saspīlējumu ASV un Irānas attiecības centušās mazināt vairākas valstis, pagaidām bez panākumiem.

 

Amerikas Savienoto Valstu un Irānas attiecību pasliktināšanās sākās jau pērn, kad Vašingtona vienpusējā kārtā izstājās no vēsturiskās kodolvienošanās un noteica Irānai sankcijas. ASV prezidents Donalds Tramps tādējādi centās panākt Irānas reģionālās politikas maiņu, taču Eiropas valstis iebilda pret ASV lēmumu un vairākkārt aicināja Irānu nepārkāpt vienošanos.

ASV vēlas veidot koalīciju kuģošanas brīvības nodrošināšanai Hormuza un Babelmandeba šaurumosRihards Plūme

    Savukārt šogad, gadu pēc ASV lēmuma, Irāna paziņoja, ka tā aptur divu 2015. gada solījumu izpildi, un izvirzīja Eiropai, Ķīnai un Krievijai divu mēnešu ultimātu, lai tās palīdzētu apiet ASV noteiktās sankcijas un pārdot naftu, pretējā gadījumā draudot atteikties no vēl diviem apņemšanās punktiem.

    Šādam solim sekoja arī situācijas eskalācija Apvienoto Arābu Emirātu piekrastē, kad maijā sabotāžas aktā tur cieta četri tankkuģi. ASV norādīja, ka gandrīz droši sabotāžu sarīkojusi Irāna.

    Savukārt jūnijā Omānas līcī notika uzbrukumi diviem naftas tankkuģiem, no kuriem viens piederēja Japānai, bet otrs – Norvēģijai. Arī šoreiz ASV apgalvoja, ka vainīga ir Irāna, cenšoties to pierādīt ar fotogrāfijām un videomateriāliem. Irāna visas apsūdzības uzbrukumos kuģiem noliegusi.

    Vēl nesen konflikts uzliesmoja arī starp Lielbritāniju un Irānu. Jūlija sākumā britu policija un muita ar jūras kājnieku atbalstu pie Lielbritānijas aizjūras teritorijas Gibraltāra aizturēja ar Panamas karogu kuģojošo Irānas naftas tankkuģi.

    Kuģa aizturēšana tika pamatota ar to, ka kuģis vedis jēlnaftu uz Banjasas naftas pārstrādes rūpnīcu Sīrijā. Savukārt rūpnīca pieder uzņēmumam, kas ir pakļauts Sīrijai noteiktajām Eiropas Savienības sankcijām.

    Bažās par kuģošanas brīvību Hormuza un Babelmandeba šaurumos Arābijas pussalas piekrastē ASV bruņoto spēku apvienotā ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Džozefs Danfords paziņojis, ka ASV vēlas izveidot valstu koalīciju, lai garantētu kuģošanas drošību šajos stratēģiski svarīgajos šaurumos.

    „Mēs kontaktējamies ar vairākām valstīm, lai noskaidrotu, vai varam izveidot koalīciju, kas nodrošinātu kuģošanas brīvību Hormuza un Bābelmandeba jūras šaurumos. Domāju, ka nākamajās pāris nedēļās mēs noskaidrosim, kurām valstīm ir politiskā griba atbalstīt šo iniciatīvu.

    Pēc tam mēs strādāsim ar militārajā līmenī, lai saprastu, kādas ir pušu iespējas atbalstīt šo iniciatīvu,” paziņoja Danfords.

    Arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo pagājušajā mēnesī pauda cerību, ka vairāk nekā 20 valstis, tostarp Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija, sadarbosies jūras drošības veidošanā.

    Ģenerālis Danfords arī piebilda, ka iecerētās koalīcijas valstu karakuģi varētu eskortēt komerciālos kuģus.

     „No ASV puses esam gatavi nodrošināt jūras lauka uzraudzību, patruļas, kā arī koordināciju starp koalīcijā ietilpstošajiem kuģiem. Savukārt komerciālos kuģus varētu eskortēt tās koalīcijā ietilpstošās valstis, kurām pieder attiecīgie kuģi,” pastāstīja Danfords.

    Hormuza šaurums ir svarīgs pasaules naftas piegādēm. Cauri tam tiek transportēta trešā daļa naftas, kas tiek vesta ar kuģiem. Tas savieno Persijas līci un Omānas līci.

    Savukārt Babelmandeba šaurums savieno Sarkano jūru ar Adenas līci.

    Jūnijā netālu no stratēģiski nozīmīgā Hormuza šauruma Irāna notrieca ASV bezpilota lidaparātu. Pēc tam vairākas citas lielās aviokompānijas apturēja lidojumus pāri šaurumam.

    Paralēli saspīlētajai situācijai jūras šaurumos svētdien sekoja arī Irānas valdības paziņojums, ka Teherāna sāks urāna bagātināšanu, pārsniedzot noteikto līmeni, par ko tika panākta vienošanās 2015. dokumentā. Arī Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra apstiprināja, ka Irāna pārsniegusi urāna bagātināšanas robežu.

    Vācija, Francija, Lielbritānija un Eiropas Savienība otrdien pauda dziļas bažas par Irānas aktivitātēm urāna bagātināšanas jomā, pārkāpjot kodolvienošanās saistības, un aicināja Teherānu mainīt lēmumu bez kavēšanās.

    Saspīlējumu ASV un Irānas attiecības centušās mazināt vairākas valstis, tomēr tas pagaidām nav vainagojies ar panākumiem.

    Vēl nesen piedāvājumu kļūt par starpnieku izteica arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Tomēr Irāna uzsvērusi, ka tā ir zaudējusi stratēģisko pacietību, un paudusi neapmierinātību ar pārējām līguma dalībvalstīm, jo tās neesot nodrošinājušas Teherānai solītos ekonomiskos ieguvumus.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti