Pagājušonedēļ irāņu spēki reģionā notrieca ASV izlūkošanas dronu. Irāna apgalvo, ka drons pārkāpis valsts gaisa telpu, kamēr ASV apgalvo, ka tas atradies starptautiskajos ūdeņos. ASV arī vaino Irānu par uzbrukumiem diviem naftas kuģiem Omānas līcī, bet Irāna vainu noliedz. Irāna arī paziņojusi, ka drīzumā saražos tādu urāna apjomu, kas pārkāps kodolvienošanās nosacījumus.
"Mēs ļoti ceram, ka Irāna atgriezīsies pie diplomātijas. Ka viņi pārtrauks uzbrukumus kuģiem Hormuzas šaurumā, ka beigs eksportēt terorismu Afganistānā vai beigs atbalstīt "Hezbollah" un destabilizēt daudzus citus Tuvo Austrumu reģionus. Tāpēc mēs turpinām diplomātiju, bet arī turpinam būt stingri pret Irānu," sacīja ASV vēstniece NATO Keja Belija Hačisona.
Saspīlējums starp valstīm aug jau kopš pagājušā gaida maija, kad Tramps izstājās no Irānas kodolnolīguma un sāka atjaunot sankcijas pret Irānu ar domu, ka tas piespiedīs Teherānu vienošanos pārskatīt. Tomēr – velti. Abas puses turpina apmainīties savstarpējiem apvainojumiem.
"Kā viens cilvēks var tik ļoti pazaudēt prātu, lai darītu kaut ko tik idiotisku, kā vērst sankcijas pret valsts līderi? Tā ir ASV izgāšanās. Viņi cieš no garīgas atpalicības," paziņojis Irānas prezidents Hasans Rohani.
ASV sankcijas vērstas pret Irānas augstāko līderi Ali Hameneji, viņam tuvāko amatpersonu loku, gaisa spēku komandieri, vairākiem Revolūcijas gvardes komandieriem un ārlietu ministru Džavadu Zarifu. Sankcijas liegs viņiem piekļuvi finanšu līdzekļiem, kas atrodas ASV jurisdikcijā. Tikmēr Eiropas valstis aicina puses atturēties no situācijas eskalācijas.
"Franciju, Vāciju un Apvienoto Karalisti uztrauc pieaugošais saspīlējums Persijas līcī, ko ASV drona notriekšana 20. jūnijā tikai pastiprināja.
Pēdējā laika notikumi rada pārrēķināšanās un konflikta risku. Aicinām puses atgriezties pie dialoga, kas atbilst starptautiskajiem noteikumiem," teica Vācijas vēstnieks ANO Kristofs Hoizgens.
Eiropā arī izskan kritika pret ASV aso nostāju pret Irānu, jo Eiropas valstis vēl cer saglābt Irānas kodolvienošanos.