Indonēzija vēl nav atguvusies kopš sestdienas vakara, kad Sumatras salas dienvidu piekrastei un Javas salas rietumiem vēlās pāris cunami vilnis. Tā nodarītā postaža ir neizmērojama – nogāzti koki, sagrautas ēkas, arī kuģi un laivas.
Aizvien noris upuru meklēšana un palīdzības sniegšana izdzīvojušajiem. Stihijas skartajās vietās strādā tūkstošiem policistu, karavīru un arī brīvprātīgo. Cunami radījis tik traģiskas sekas, jo neviens tam nebija gatavojies.
“Redzēju milzīgos viļņus ap pusdesmitiem vakarā. Tad liku viesiem pamest viesnīcu un evakuējāmies uz augstāku vietu. Viļņi bija aptuveni trīs metrus augsti, un katru reizi, kad tie atsitās pret sienām, tie kļuva augstāki un stiprāki,” ārvalstu medijiem stāstīja vietējās viesnīcas apsargs.
Lai gan Indonēzijā ir ārkārtas brīdināšanas sistēma, tā uzrauga zemestrīces, nevis zemūdens nogruvumus un vulkāna izvirdumus.
Sistēma, kas brīdina par cunami, nedarbojas jau kopš 2012. gada līdzekļu trūkuma un citu iemeslu dēļ. Eksperti norāda – pat ja cilvēki saņemtu brīdinājumus, tas daudz nepalīdzētu.
“Lai kaut ko tādu iepriekš paredzētu, būtu vajadzīgas tūkstošiem boju, kuras ir grūti uzturēt un ir dārgas. Ir ļoti maz laika, lai reaģētu. Kaut arī vilnis bija tikai trīs metrus augsts, tas nāca paisuma laikā. Cunami vajadzēja tikai 10 minūtes, lai sasniegtu krastu,” skaidroja okeanogrāfs Saimons Boksalss.
Domājams, ka vulkāniskā aktivitāte izraisīja zemūdens nogruvumus, kas savukārt izraisīja lielos viļņus un cunami.
Ir bažas, ka Krakatau vulkāns, kas atrodas starp Sumatras un Javas salām, varētu atkal izvirst un izraisīt jaunus cunami viļņus.
Tāpēc vietējie iedzīvotāji brīdināti turēties tālāk no krasta.
Indonēzija atrodas tā sauktajā “Uguns aplī” Klusā okeāna malā – tas ir reģions, kur bieži novēro zemestrīču un vulkānu aktivitāti. Indonēzijā novērotas daudz zemestrīces, taču vulkānu izraisīti cunami krietni mazāk.
