Cilvēktiesību organizāciju kritizētās Briseles un Ankaras vienošanās mērķis bija apturēt imigrantu plūsmu pa Egejas jūru, taču par spīti visam to arī 20. martā šķērso jaunas laivas ar patvēruma meklētājiem. Neilgi pirms vienošanās stāšanās spēkā imigrantu plūsma pat bija krietni pastiprinājusies.
Grieķija jau ir sākusi pārvietot imigrantus no salām uz cietzemi, taču uz Turciju šodien tos nosūtīt vēl nespēs. Kā paziņojis Grieķijas premjers Aleksis Ciprs, tam vēl būs nepieciešamas vairāk nekā 36 stundas. Lai palīdzētu īstenot noslēgto vienošanos, Atēnām apsolīti tulki un aptuveni 2300 drošības un imigrācijas dienestu ekspertu. Tiesa, neviens no tiem valstī vēl nav ieradies, un neskaidrība vairo bažas imigrantu vidū.
"Es nezinu, kas notiks nākotnē. Nekas nav skaidrs, pat attiecībā uz patvēruma organizēšanu. Pusvienpadsmitos viņi pateica, ka mums jādodas uz Atēnām. Tas bija tikai divas stundas pirms prāmja ierašanās. Varat iedomāties, kas notika," stāsta sīriešu bēglis Somars Deba.
Turcijas krasta apsardze no savas puses patlaban arī cenšas griezt pārpildītas imigrantu laivas atpakaļ, imigranti tam pretojas un jūrā izceļas bīstamas konfrontācijas. Tikmēr simtiem citu imigrantu Turcijas varas iestādēm izdevies aizturēt vēl pirms bīstamā ceļojuma.
Kā jau vēstīts, saskaņā ar panākto vienošanos apmaiņā pret katru atpakaļ uz Turciju nosūtīto sīrieti Eiropas Savienība apņemas uzņemt vienu sīrieti no Turcijas likumīgā ceļā, tomēr kopumā ne vairāk ka 72 tūkstošus cilvēku. Tāpat tiks paātrināta trīs miljardu eiro palīdzības piešķiršanu Ankarai, kas var tikt palielināta līdz 6 miljardiem. Turklāt jūlijā tiks atsāktas sarunas par Turcijas iestāšanos blokā, bet no jūnija tiek solīts bezvīzu režīmu tās pilsoņiem. Tiesa, tiek prognozēts, ka Ankara nevarēs izpildīt tam nepieciešamos nosacījumus.
