Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzsvēra, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai padarījis pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamo enerģiju par drošības politikas obligātu prasību. Berlīne krīzes dēļ uz laiku aktivizēs ogļu spēkstacijas, taču nākotnē atteiksies no šī kaitīgā kurināmā. Nākotne piederot vēja un saules enerģijai, kā arī "zaļajam" ūdeņradim. Berlīne arī sniegs lielāku atbalstu nabadzīgajām valstīm. Pērn tā jau piešķīrusi 5,3 miljardus eiro.
Arī jaunais britu premjerministrs Riši Sunaks norādīja, ka valdības izdevumi cīņai pret klimata pārmaiņām ir pareizi no vides, morāles un ekonomikas perspektīvas. Viņa valsts apņēmusies piešķirt 11,6 miljardus sterliņa mārciņu klimata fondam.
Apņēmību īstenot oglekļa izmešu ierobežošanas plānu izteica arī jaunā Itālijas premjere Džordžija Meloni un citi līderi. Tomēr eksperti ir piesardzīgi, jo šādi paziņojumi izskan visos līdzīgos pasākumos, bet lielākas problēmas rodas to īstenošanas procesā. To, vai Ēģiptē izdosies izstrādāt reālu rīcības plānu, rādīs laiks.
KONTEKSTS:
COP 27 konference pulcē visas valstis, lai vienotos, kas visiem būtu jādara, mēģinot sasniegt pasaules kolektīvos klimata mērķus, kas noteikti Parīzes nolīgumā.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs konferencē uzsvēra, ka esam ceļā uz klimata elli. Jaunākais ANO ziņojums par globālo klimata stāvokli liecina, ka pēdējie astoņi gadi bijuši siltākie novērojumu vēsturē. Tagad jūras līmenis paaugstinās divas reizes ātrāk nekā 90. gados un ir pārspēti visi ledāju kušanas rekordi.
