Ivetas Grigules rīcība sagrāva Naidžela Faraža politisko grupu Eiropas Parlamentā. Tā raksta britu laikraksts “The Guardian”. Raksta autors pievērš uzmanību tam, ka Farāžam tagad būs jāatmaksā nauda, kas pēc vēlēšanām tika izdalīta no parlamenta budžeta grupas darbībai līdz pat gada beigām. Un tā varētu būt pietiekami nopietna summa. Iepriekšējā Farāža grupa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2013. gadā saņēma no parlamenta budžeta vairāk kā divus miljonus eiro.
“The Guardian” stāsta arī par prieku par eiroskeptiķu grupas izjukšanu, ko izteica lielās, proeiropeiskas partijas – Sociāldemokrāti un Eiropas Tautas partija. Izskan arī pieņēmums, ka daļa no līdzšinējiem Grigules grupas biedriem varētu pievienoties franču eiroskeptiķei Marinai Lepēnai. Kā zināms, Lepēnai nav izdevies izveidot savu grupu pēc vēlēšanām, jo viņa nevarēja savākt deputātus vismaz no septiņām valstīm.
Speciālizētais Eiropas Savienības ziņu portāls EUObserver arī apraksta žurnālistu drūzmēšanos pie Grigules kabineta nomaļā un pelēkā Eiropas Parlamenta gaitenī Briselē. Grigules tur nebija un viņas palīdze vien apjuksi sacīja, ka nezina kur Grigule ir un kad atgriezīsies. Eiroparlamentārietes skaidrojumi par savu rīcību, kas izskanēja Latvijas medijos, ārvalstīs palika nepamanīti.
Beļģijas mediji raksta par diviem beļģu džihādistiem, kuri ir miruši, cīnoties Sīrijā. Tas ir noticis jau šā gada martā, bet ziņas par to parādījās publiskajā telpā vien tagad. Viens no mirušajiem Beļģijas pilsoņiem, kuri cīnījās islāma radikāļu pusē, iepriekš ir strādājis kodolreaktorā netālu no Antverpenes. Tādēļ tagad ir daudz jautājumu par to, kāda informācija par šo kodolreaktoru ir bijusi mirušajam džihādistam un vai Beļģijas kodolreaktori ir drošībā. Par otru Sīrijā bojā gājušo vīrieti nav zināms gandrīz nekas. Jāsaka, ka bijušo Sīrijas kaujinieku atgriešanās Eiropā kļūst par arvien lielāku problēmu visā Eiropā. Kopienas iekšlietu ministri pavisam nesen veltīja šai problēmai lielu uzmanību sanāksmē Luksemburgā, tostarp apspriežot ar lielo interneta kompāniju pārstāvjiem, kā cīnīties ar radikālisma un ekstrēmisma propagandu internetā.
Bet Eiropas Komisija ir vērsusies tiesā pret Nīderlandi, jo šī valsts nav laikus ieviesusi savos likumos jaunās Eiropas normas par testiem uz dzīvniekiem. Jaunās prasības paredz samazināt testus uz dzīvniekiem līdz minimumam. Tomēr likums par to ir iestrēdzis Nīderlandes parlamenta augšpalātā. Taču Nīderlandes valdības pārstāvji apgalvo, ka līdz tiesas sprieduma pieņemšanai jaunais likums noteikti tiks pieņemts, jo Nīderlande vienmēr esot bijusi pirmrindniece dzīvnieku aizsardzībā.
