Briselē politiķi un mediji lielāko nedēļas laiku nodevās kaislībām ap jaunās Žana Kloda Junkera komisijas veidošanu. Pēc garām diskusijām Eiropas Parlamenta deputāti noraidīja bijušās Slovēnijas premjeres Alenkas Bratušekas kandidatūru komisijas viceprezidentes amatam. Vēlāk viņa paziņoja, ka noņem savu kandidatūru, bet Junkers sacīja, ka viņš izjūt lielu cieņu pret Bratušeku un viņas lēmumu. Tomēr Vācijas izdevums “Die Welt” raksta, ka Bratušeka nemaz neesot bijusi nekompetentāka par dažiem citiem kandidātiem, kuri galu galā tika atbalstīti. Patiesībā, visu esot izšķīrusi nevis kompetence, bet gan politiskā piederība. Ja tu esi daļa no lielās koalīcijas starp Eiropas Tautas partiju un Sociāldemokrātiem, tad par tevi nobalsos, lai vai kā. Savukārt, ja esi krietni mazākas, liberāldemokrātu grupas pārstāvis, kā tas bija Bratušekas gadījumā, tad tev var nepaveikties.
Arī Čehijas laikraksts “Hospodářské Noviny” ir kritisks, sakot, ka eiroparlamentārieši tikai apgalvo, ka noklausīšanās ir daļa no demokrātiskā procesa. Patiesībā, raksta avīze, viņi tikai vēloties parādīt savus muskuļus un ietekmi. Turklāt, pēc raksta autora domām, parlaments mēģina pārsniegt tam piešķirtās pilnvaras. Te jāsaka, ka daļēji autora kritika varētu būt saistīta ar to, ka parlamentam nav iepatikusies čehu kandidāte Vera Jurova, kura pretendē uz tieslietu un dzimumu vienlīdzības jautājumu komisāres amatu.
Savukārt amerikāņi ir krietni mazāk skeptiski par visu komisāru kandidātu noklausīšanās procesu. Laikraksts “The New York Times” secina, ka process ir interesants un Eiropas Parlamentam jau tagad ir liela politiska ietekme.
Toties Polijas izdevums “Rzeczpospolita” asi vēršas pret Lielbritānijas darba un pensiju ministra Dunkana Smita izteikumiem. Viņš vēlas ierobežot citu Eiropas valstu pilsoņu iespēju strādāt Lielbritānijā. Tas tādēļ, ka šie cilvēki būtībā brauc, lai dzīvotu uz britu dāsnajiem sociālajiem pabalstiem, atņemot tos vietējiem, saka Smits. Viņš arī piebilst, ka, tikai ierobežojot imigrāciju, ir iespējams pārliecināt britus palikt Eiropas Savienības sastāvā. Polijas laikrakstam tas, protams, nepatīk. Raksta autors atgādina, ka brīvās pārvietošanās tiesības ir Eiropas Savienības pamatu pamatos. Un šķirot cilvēkus pēc labklājības līmeņa viņu valstī arī neesot nekāds prāta darbs.
Bet Francijas laikraksts “Le Monde” ir satraukts, par Vācijas lēno ekonomikas izaugsmi. Jo, ja Vācijai ies slikti, tad daudziem citiem arī. Galu galā tā ir ļoti nozīmīga Eiropas ekonomika. “Le Monde” citē arī Starptautiskā valūtas fonda vadītājas Kristīnas Lagardas teikto, ka eirozonai var draudēt recesija, ja viss tā turpināsies.
