Turklāt Ukrainai paredzētas arī raķetes PSRS standarta 122 mm daudzstobru raķešsistēmām, zenītraķetes "Stinger", 17 000 artilērijas lādiņu (NATO standarta, 155 mm kalibra), 1100 prettanku granātmetēju (padomju laikā izstrādātie RPG-18 "Mukha") un citi.
Saskaņā ar "ProNews" vēstīto visi ieroči iepriekš glabāti Grieķijas armijas noliktavās. Bruņojumu nogādāšanai Ukrainā atvēlētas sešas Grieķijas bruņoto spēku lidmašīnas "C-130", kam pievienosies desmit Kanādas un piecas Jaunzēlandes transporta lidmašīnas.
Vienošanās par "apļveida" piegādēm Ukrainai starp Vāciju un Grieķiju tika panākta maija beigās. Tā paredz, ka Grieķija apgādā Ukrainu, bet Vācija piegādā Grieķijai modernāku aprīkojumu.
Grieķija saņems "Marder" kaujas mašīnas "BMP-1" vietā, kuras Grieķija nopirka no Vācijas 1994. gadā.
KONTEKSTS:
Ukraina jau 102. dienu aizstāvas pret Krieviju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebrukumu Ukrainā pavēlēja sākt 24. februārī. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
