Ukrainas robeža ar Krievijas Federāciju pašlaik ir kļuvusi par īstu frontes līniju, un prokrievisko kaujinieku mēģinājumi ielauzties Ukrainas teritorijā pieaug ar katru dienu. Ar šādu paziņojumu klajā nākuši Ukrainas robežsardzes vadības pārstāvji. Paziņojumā norādīts, ka par spīti ziņām par krievu karaspēka vienību atvilkšanas no pierobežas rajoniem, Krievijas Federācija izliekoties, ka šajā reģionā nekas nenotiek un nekādi robežas kontroles pasākumi īstenoti netiek. Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka Krievijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi Ukrainai notu, paužot neizpratni par to, kāpēc Donbasa reģiona iedzīvotāji nesaņem Krievijas sūtīto humāno palīdzību. Tāpat pausts sašutums par Ukrainas puses cinisko atbildi, minot iespējamās humānās katastrofas draudus Krimā, kurai palīdzība būšot daudz noderīgāka. Krievijas puse uzskata, ka šādiem Kijevas apgalvojumiem un atsaucēm uz daudzajiem starptautiskās sabiedrības signāliem nav pamata.
Joprojām tiek saņemtas ziņas par apdzīvoto vietu apšaudēm, nolaupītiem cilvēkiem un kārtējo reizi pazudušiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājiem, kā arī cilvēku evakuēšanos uz citiem reģioniem. Kā intervijā televīzijas kanālam Gromadskoe.tv paziņojis brīvprātīgā bataljona „Donbass” komandieris Semjons Semenčenko, reāli teroristus Ukrainas austrumos atbalsta aptuveni 20% iedzīvotāju, turklāt karot ir gatavi vien aptuveni 5%. Pārējie ir iebiedēti. Viņš prognozē, ka uz ātru uzvaru gaidīt nav vērts un situācija saglabāsies saspringta vēl ļoti ilgi:
„Es domāju, ka tas turpināsies vēl vairākus mēnešus, bet pati problēma pastāvēs pat vairākus gadus. Ir aizsākusies nekontrolējama ķēdes reakcija, un reģionā jau sākuši ierasties cilvēki no Kaukāza. Paies laiks, kamēr tiks izveidota jauna veida efektīva armija. Pēc tam jau mēs pamazām sāksim viņus uzvarēt. Protams, mūs gaida arī daudzi sarūgtinājumi, taču mums ir jārēķinās ar vairākiem mēnešiem. Ja visi cerēja, ka uz vēlēšanām viss apsīks, reāli notika kaujinieku sagatavošana, un tagad jau mēs varam sākt runāt par otro Čečeniju. Kā būs pirmie upuri čečenu algotņu vidū, sāksies asinsatriebība, nolaupītas ģimenes un citas zvērības. Ja Ukraina tam izies cauri cienīgi, mums ir izredzes uzcelt normālu mūsdienīgu valsti.”
Tikmēr piektdien Ukrainas un Krievijas starpā turpinās diskusijas par turpmākajām gāzes piegādēm, kurās piedalās arī Eiropas Savienība. Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Etingers ierosinājis Ukrainai pārskaitīt Krievijai vismaz daļu no uzkrātā parāda par gāzi, uz ko Krievijai būtu jāatbild ar gāzes tarifu samazināšanu.
Krievijas Valsts domes Enerģētikas komitejas vadītājs Ivans Gračovs jau norādījis, ka Krievijas gāzes cena Ukrainai tiešām var tikt samazināta līdz aptuveni 380 dolāriem par tūkstoš kubikmetriem. Šādu iespēju gan varēšot izskatīt tikai tad, kad Ukraina izpildīs visas savas līdzšinējās parādsaistības. Gračovs arī paudis pārliecību, ka šādas parādsaistības izpildīt būs iespējams tikai tad, ja Krievijai tiks piešķirta daļa trīspusējā Ukrainas gāzes transporta sistēmas pārvaldības konsorcijā, kurā bez abām valstīm līdzdarbotos arī Eiropas Savienība. Šāda organizācija garantētu arī gāzes piegāžu drošību Eiropai un veiksmes gadījumā to varētu izveidot jau dažu mēnešu laikā.
Bet tikmēr Ukrainas enerģētikas ministrs Jurijs Prodans paudis viedokli, ka, iespējams, jau piektdien Kijeva pret gāzes kompāniju „Gazprom” iesniegs sūdzību Stokholmas arbitrāžas tiesā, jo kompānija arī nav atbildējusi uz aicinājumu apspriest gāzes cenu godīgumu neitrālā teritorijā.
