Šoreiz protestētāju vidū ir gan ASV prezidenta Donalda Trampa kritiķi, gan vides aktīvisti, kas vēlas pievērst valstu vadītāju uzmanību klimata situācijai. Tiesa, uzmanība tai jau ir pievērsta – Francijas prezidents Emanuels Makrons Amazones mežu degšanu izvirzījis kā vienu no savām prioritātēm. Tāpēc tas noteikti nepaliks arī ārpus samita dienaskārtības.
“Mēs rīkosimies. Tā okeāna dēļ, kas man aiz muguras, mēs kopīgi apņemsimies palēnināt kuģniecības nozares tempus, kas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt emisijas. Tā būs pirmā reize, kad kāds kaut ko tādu apņemas. Un tas nesīs reālas pārmaiņas. Mēs runāsim ar tekstila industriju – centīsimies samazināt viņu radīto piesārņojumu. 30% no okeāna piesārņojuma nāk tieši no šīs industrijas,” solīja Makrons.
Arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks Amazones jautājumā solījis reālu rīcību. Viņš teicis, ka netiks apstiprināts tirdzniecības līgums ar “Mercosur” jeb Dienvidamerikas valstīm, kamēr Brazīlija nepieliks pienācīgas pūles cīņā ar ugunsgrēkiem.
Tāpat analītiķi lēš, ka klimats būs viena no galvenajām tēmām šajā sanāksmē.
“Domāju, ka samitā veiksmīgi tiks izrunātas franču prioritātes. Dzimumu vienlīdzība izvirzīta kā galvenā. Bet noteikti tiks runāts arī par klimatu, kā pārveidot ekonomiku tam par labu, kā veicināt globālo ekonomikas izaugsmi. Tiks sūtīti vēstījumi arī Maskavai un Pekinai, ka Maskavas un Honkongas ielās esošo protestētāju demokrātija un cilvēktiesības ir jāievēro,” pauda G7 pētniecības grupas analītiķis Džons Kirtons.
Tomēr panākt kopīgas vienošanās starp valstīm, kurām ir tik daudz nesaskaņu, nebūs viegli. Vēl aizvien nav atrisināts saspīlējums tirdzniecībā, ir neskaidra Lielbritānijas un Eiropas nākotne pēc “Brexit” un ne visi ir vienisprātis par to, ka ar klimata pārmaiņām vispār ir jācīnās.
