Pirmkārt, gribētu jums jautāt par Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kurā teikts, ka Polija 2017. gadā ir pārkāpusi Eiropas Savienības likumus, cenšoties mainīt tiesnešu pensionēšanās vecumu.
Es domāju, ka šī sprieduma ietekme ir ļoti, ļoti ierobežota un vāja. Pirmkārt, tāpēc, ka, manuprāt, mūsu premjerministram ir taisnība – regulējums, par kuru tiek runāts tiesas spriedumā, tika mainīts jau vairāk nekā pirms gada. Otrkārt, jautājums par to, kas vispār Polijā notiek ar tieslietu sistēmu, poļu sabiedrībai nekad nav bijis īpaši svarīgs. Tas parasti ir rūpējis tikai pašiem apņēmīgākajiem vēlētājiem abās politiskā spektra pusēs. Es esmu pārliecināts – ja jūs izietu uz ielas un prasītu cilvēkiem, vai viņi kaut ko par šo spriedumu un ko viņi par to domā, 95% atbildētu, ka viņiem nav ne mazākās saprašanas, par ko ir runa. Es arī uzskatu, ka tā bija liela opozīcijas kļūda fokusēties tieši uz tieslietu sistēmas nepilnībām tā vietā, lai uzsvaru liktu uz vienkāršajiem pilsoņiem tuviem jautājumiem. Es šo spriedumu vairāk uzskatu par tādu kā viedokli par mūsu tieslietu sistēmas evolūciju vai revolūciju tajā. Taču es nedomāju, ka tas atstās kādu iespaidu uz gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kas būs nākamā gada lielākais politiskais notikums Polijā.
Polijas un Eiropas Savienības institūciju attiecības pēdējā laikā ir bijušas diezgan saspīlētas, turpinoties apgalvojumiem par likuma varas apdraudējumu Polijā. Drīzumā amatā stāsies arī jaunā Eiropas Komisija. Vai šis tiesas spriedums kaut kā varētu ietekmēt turpmākās Varšavas un Briseles attiecības?
Šis ir Eiropas Savienības Tiesas spriedums, taču šī tiesa, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments ir pilnībā nodalītas institūcijas. Par pašu spriedumu es nemaz neesmu pārsteigts, taču, manuprāt, to nekādā gadījumā nevajadzētu sasaistīt ar jaunās Eiropas Komisijas attiecībām ar Poliju. Un es domāju, ka tas arī netiks darīts. Mums joprojām ir jāsagaida, kad tiks izveidota jaunā Eiropas Komisija un kā veidojas abu pušu attiecības Urzulas fon der Leienas vadībā.
Es arī domāju, ka šīs būs attiecības pavisam jaunā līmenī un tās tik spēcīgi neietekmēs iepriekšējā komisija un tās darbības.
Protams, dažādas domstarpības, pārpratumi un strīdi joprojām būs, taču ne tādā apmērā, kā mēs esam redzējuši iepriekš. Arī attiecībā uz tieslietu reformu. Protams, mums jāredz, ko ar tieslietu sistēmu plāno darīt jaunā Polijas vadība. Pēdējo četru gadu laikā mēs tiešām esam redzējuši vairākas visai pretrunīgas pārmaiņas, taču tagad būs jauna valdība, kurā tieslietu ministrs gan būs vecais – Zbigņevs Žjobro. Gaidāmās prezidenta vēlēšanas var likt valdībai būt piesardzīgākai... Vismaz līdz maijam. Tāpēc es domāju, ka mēs tieslietu sistēmas un tieslietu reformas jautājumos esam ja ne pilnīgi, tad vismaz daļēji jaunā situācijā.
Runājot par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, šajā nedēļā kļuva zināms, ka Eiropadomes prezidents Donalds Tusks negatavojas kandidēt uz Polijas prezidenta krēslu, lai arī daudzi uzskatīja viņu par vienu no spēcīgākajiem iespējamajiem pretendentiem. Kā jūs vērtējat šādu Tuska soli? Vai tas bija pārsteigums? Un vai tas kaut kā var ietekmēt vēlēšanu iznākumu?
Tas pilnīgi noteikti nebija pārsteigums. Ja kāds cerēja, ka viņš kandidēs prezidenta vēlēšanās, tad viņš vai viņa noteikti bija ļoti naivi. Protams, bija daudzi, kuri vēlējās, lai viņš kandidē, un ticēja, ka viņš to darīs. Šāda varbūtība, iespējams, likās nedaudz vairāk ticama aptuveni pirms pusgada. Taču pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām šaubu vairāk nebija.
Manuprāt, Donaldam Tuskam ļoti patīk komforts. Tā kā viņš tagad vēlas kļūt par Eiropas Tautas partijas vadītāju, šis amats viņam būtu ļoti ērts. Tas viņam varētu ļaut ietekmēt situāciju arī Polijā bez paša tiešas iesaistes politiskajās cīņās,
kas ir nogurdinošas un prasa daudzas tikšanās ar cilvēkiem šeit, Polijā. Daudz lielāks ir jautājums – kāda būs šī viņa ietekme, tostarp caur saviem sabiedrotajiem? Piemēram, viņš ir vairākas reizes ticies un runājis ar Zemnieku partijas līderi Vladislavu Košiņaku-Kamišu, kurš prezidenta vēlēšanās pilnīgi noteikti startēs. Ir diezgan izteikta sajūta, ka Tusks ir gatavs atbalstīt tieši Košiņaku-Kamišu, nevis kādu no partijas „Pilsoniskā platforma”. Ja mēs skatāmies tālākā nākotnē, jautājums ir, vai Donalds Tusks vēlēsies kļūt par tādu kā „krusttēvu” jaunajai politiskai partijai vai plašākam opozīcijas veidojumam ar Košiņaku-Kamišu priekšgalā? Taču šis jautājums jāskatās triju līdz piecu gadu tālā perspektīvā.
Ja jau mēs runājam par „krusttēviem”, tad gribu prasīt par otru „krusttēvu” – Jaroslavu Kačiņski. Pēdējās parlamenta vēlēšanās viņa partija „Likums un taisnīgums” uzvarēja, taču zaudēja vairākumu parlamenta augšpalātā. Vai tas liecina par Kačiņska popularitātes un ietekmes mazināšanos? Vai pats Jaroslavs Kačiņskis pārskatāmā nākotnē varētu izlemt aiziet no politiskās skatuves?
Viena lieta ir diezgan skaidra – to, kad aiziet no politiskās skatuves, izlems tikai pats Jaroslavs Kačiņskis un neviens cits. Lai arī parlamenta vēlēšanu iznākums nebija tik labs, kā to vēlējās „Likums un taisnīgums” politiķi un Jaroslavs Kačiņskis, šī joprojām ir uzvara. Turklāt, absolūtajos skaitļos šī bija nepieredzēta uzvara. Nē, es nedomāju, ka Jaroslava Kačiņska pozīcijas būtu jebkā apdraudētas. Lai gan tagad viņam ir daudz sarežģītāk piemērot viņa mehānismus jaunajā valdībā. Taču es tiešām nedomāju, ka tuvākā nākotnē viņš gatavojas aiziet.
Jūs jau minējāt, ka drīzumā amatā stāsies jaunā Urzulas fon der Leienas Eiropas Komisijas valdība. Gaidāms arī jauns Polijas prezidents un arī visai jauna valdība. Kā šīs pārmaiņas varētu mainīt Briseles un Varšavas attiecības? Un kurā virzienā, jūsuprāt, tām būtu jāattīstās?
Es uzskatu, ka abu pušu labākajās interesēs būtu tas, ja attiecības būtu pragmatiskas - cik vien iespējams.
Bez ideoloģiskiem piejaukumiem. Manuprāt, šo četru gadu laikā daudzas no problēmām abās konflikta pusēs ir nākušas no ideoloģijas vai kādiem konkrētiem politiskiem mērķiem, nevis no reālām atšķirībām. Piemēram, par likuma varu atbildīgais Franss Timmermanss vairāk reklamēja sevi un savu partiju Nīderlandē. Manuprāt, tam ir jāmainās, un abas puses no šādām pragmatiskām attiecībām varētu tikai iegūt.
Tāpat atsevišķi eksperti uzskata, ka līdz ar Urzulas fon der Leienas stāšanos amatā varētu uzlaboties arī abu kaimiņvalstu – Vācijas un Polijas attiecības.
Manuprāt, gan Briseles un Varšavas, gan Berlīnes un Varšavas attiecībās galvenais jautājums ir viens – vai mūsu partneri nonāks pie secinājuma, ka partija „Likums un taisnīgums” gatavojas palikt pie varas uz ilgāku laiku. Daži no politiķiem gan Vācijā, gan Briselē pilnīgi noteikti domāja, ka šī partija pie varas būs vien divus gadus. Taču tā ir guvusi uzvaru un būs pie varas uz vēl vienu termiņu.
Un Briselei un Berlīnei ir, ir bijis vai būs jāsamierinās ar šo politisko realitāti – Jaroslavs Kačiņskis, viņa partija un viņa idejas ir šeit uz palikšanu.
Ir tikai nepieciešams rīkoties pragmatiskāk. Un tāpēc es domāju, ka šī Polijas parlamenta pilnvaru laikā attiecībās gan ar Berlīni, gan Briseli dominēs tieši pragmatisms.
