Lieta, ko ES Tiesa skatīja, bija par nigērieti, kurš 2015.gadā bija lūdzis patvērumu Ungārijā, norādot, ka ir homoseksuāls un baidās atgriezties dzimtenē, jo var par to tikt vajāts. Taču varasiestādes viņam patvērumu atteikušas, savu lēmumu pamatojot ar to, ka nav gūts pietiekams pierādījumu apstiprinājums viņa seksuālajai orientācijai pēc psiholoģiskiem testiem. Lēmumu nigērietis pārsūdzēja.
Luksemburgā bāzētā ES Tiesa ceturtdien, 25. janvārī, paziņoja savu lēmumu, norādot - patvēruma meklētājus nedrīkst pakļaut psiholoģiskiem testiem, lai noskaidrotu viņu seksuālo orientāciju.
ES tiesa arī uzsvēra, ka patvēruma meklētāja seksuālās orientācijas psiholoģiskās pārbaudes „ir personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums”.
Tiesas skaidrojumā teikts arī, ka "ņemot vērā, ka situācijā, kurā viņa nākotne ir cieši saistīta ar pieteikuma izskatīšanas iznākumu, būtu grūti atteikties no piedalīšanās šādās pārbaudēs". Līdz ar to, ja nav atbilstošu dokumentētu pierādījumu, valsts varasiestādes var paļauties uz patvēruma lūdzēja apgalvojumu „konsekvenci un ticamību”, norādīja tiesa.
Kā zināms, ES Tiesas spriedumi ir saistošie visām tās dalībvalstīm, taču galīgais lēmums šajā lietā jāpieņem Ungārijas tiesām.
2014.gadā ES Tiesa pieņēma lēmumu vienā līdzīgā lietā saistībā ar Nīderlandi. Tajā konstatēts, ka seksuālās pārbaudes pārkāpj patvēruma meklētāju cilvēktiesības.
Turklāt 2013.gadā ES Tiesa nolēma, ka patvērumu var piešķirt gadījumos, kad viņu mītnes valstī par homoseksualitāti cilvēki tiek ieslodzīti.
ES Pamattiesību aģentūras ziņojumā norādīts, ka simtiem homoseksuāļu, kuri baidās no vajāšanas Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Čečenijā, ir pieprasījuši patvērumu ES.