"Mēs cenšamies būt pārliecināti, ka visus starptautisko noziegumu veicējus ir iespējams saukt pie atbildības. Kopš pagājušā gada marta mēs esam sākuši organizēt [tiesvedības] procesu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci. Mēs sadarbojamies ar Ukrainas ģenerālprokuroru, sadarbojamies ar 14 dalībvalstīm, kas sākušas savu izmeklēšanu, un starptautisko krimināltiesu," sacīja Reinderss.

Jāatgādina, ka arī Latvija ir Eiropas Savienības Krimināltiesību sadarbības aģentūras kopīgās izmeklēšanas grupas daļa. "Mēs cenšamies visus kara noziegumu pierādījumus glabāt Krimināltiesību sadarbības aģentūrā. Tātad attiecībā uz šāda veida noziegumiem mēs esam uz pareizā ceļa.

Tagad diskusija ir par agresijas noziegumiem. Bez agresijas noziegumiem nav kara noziegumu," norādīja Reinderss.

Komisārs arī skaidroja, ka starptautiskā krimināltiesa ir kompetenta par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Un pašlaik ir centieni izveidot tribunālu par agresijas noziegumiem Ukrainā.

"Par agresijas noziegumiem mums šobrīd ir iespēja virzīties dažās no dalībvalstīm tāpēc, ka viņu pašu likumos ir iekļauti šie agresijas noziegumi. Bet mums ir kaut kas jārada starptautiskā līmenī. Redzēsim. Taču pēc šādas agresijas Ukrainā ir reāla nepieciešamība saukt agresijas veicējus tribunāla priekšā. Tātad tas ir mūsu galvenais mērķis. Mēs cenšamies to darīt ar vienotību ES. Lai būtu droši, ka mēs ANO Ģenerālajā asamblejā veicināsim to pašu risinājumu," sacīja Reinderss.

Viņš arī uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi virzīties soli pa solim: "Tātad mums ir darbs pie kara noziegumiem, tagad esam uzsākuši pierādījumu vākšanas procesu par nozieguma agresiju un iespēju prokuroriem visus pierādījumus iegūt savās rokās. Tagad nākamais solis būs tribunāla izveide. Ir ļoti svarīgi virzīties soli pa solim. Protams, beigās prokurori un tiesneši lems par vainu noteiktās situācijās."

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.