Šāda attiecību saasināšanās notiek laikā, kad Turcijas nacionālā valūta piedzīvojusi gandrīz 20 gadu lielāko kritumu un valsts atrodas jaunas finansiālas krīzes priekšā.
Amerikas Savienoto Valstu un Turcijas attiecības ir saspīlētas jau vairākus gadus. Vašingtonas un Ankaras starpā pastāv nopietnas domstarpības par Turcijas ciešajām saitēm ar Krieviju un Irānu, kā arī par ASV sniegto atbalstu kurdu kaujiniekiem Sīrijā.
Kamēr Vašingtona kurdus uzskata par ļoti uzticamiem sabiedrotajiem cīņā pret Bašara al Asada režīmu, Turcija sauc viņus par teroristiem. Pēc 2016. gada nesekmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma Amerikas Savienotās valstis kritizētas arī par atteikšanos izraidīt garīdznieku Fetullu Gilenu, ko Turcijas prezidents Rečeps Taijips Erdogans uzskata par patieso apvērsuma rīkotāju.
Taču pēdējā laikā Vašingtona īpaši aktīvi iestājusies par Turcijā notiesātā un ieslodzītā kristiešu mācītāja Endrjū Bransona atbrīvošanu. Bransons, kurš Turcijā dzīvo 23 gadus, tika tiesāts par terorismu un spiegošanu, jo esot uzturējis sakarus ar jau minēto Fetullu Gilenu. Pagājušajā mēnesī viņam reāls cietumsods tika aizstāts ar mājas arestu.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien vēl vairāk pielēja eļļu ugunij, paziņojot par muitas nodevu dubultošanu no Turcijas importētajam alumīnijam un tēraudam. Atzīstot, ka abu valstu attiecības nav tās labākās, Tramps norādījis arī uz straujo Turcijas liras krišanos attiecībā pret ASV dolāru.
Turcijas lira tiešām ir piedzīvojusi lielāko kritumu kopš 2001. gada ekonomiskās krīzes, un tās vērtība 10.augustā dienas laikā samazinājās par aptuveni 15 procentiem. Tirgus analītiķi šādu kritumu saista ar investoru bažām par to, vai pašreizējā saspīlējuma un inflācijas kāpuma laikā Turcijas bankas un uzņēmumi būs spējīgi finansēt aptuveni 350 miljardu dolāru lielo ārējo parādu.
Investoru pārliecību nav vairojusi arī Turcijas finanšu ministra Berata Albairaka, kurš, starp citu, ir Erdogana znots, piektdien publiskotā jaunā ekonomiskā pieeja. Tā vietā investori izteikušies, ka uzticības atjaunošanai ir nepieciešami daudz konkrētāki soļi, piemēram, procentlikmju paaugstināšana.
Kā jau tradicionāli ierasts, šādās krīzes situācijās Turcijas prezidents Erdogans spēlē uz turku nacionālisma jūtām, apgalvojot, ka ārvalstu varas cenšas apdraudēt Turcijas nacionālo vienotību.
Erdogans aicinājis turkus ņemt lietas savās rokās un, ja viņiem zem spilvena glabājoties dolāri, eiro vai zelts, tie jānes uz banku un jāpērk turku liras.
Komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa jaunāko rīkojumu par jaunu nodevu ieviešanu, Erdogans paziņojis, ka valsti nevar pakļaut ar draudiem, vienlaicīgi paužot nožēlu, ka Amerika ir izvēlējusies dot priekšroku kādam mācītājam, nevis ilggadējam, stratēģiskam NATO partnerim.
10.augustā izdevumā “The New York Times” Turcijas prezidents paziņojis, ka partnerība ar ASV pašlaik ir apdraudēta, pieprasot, lai Savienotās Valstis respektē ilggadējā sabiedrotā suverenitāti.
Kā norādījis Erdogans, Vašingtonai ir jāatsakās no kļūmīgā priekšstata par to, ka abu valstu attiecības var būt asimetriskas, kā arī jāapzinās, ka Ankarai ir alternatīvas. Nespēja atteikties no necieņas izrādīšanas un unilaterālisma var novest pie tā, ka Turcijai būs jāsāk meklēt jauni draugi un sabiedrotie.
