Turcijas liras vērtība pakāpeniski kritusies jau vairākus mēnešus, un šī ir viena no nopietnākajām ekonomiskajām krīzēm, ar kuru jātiek galā prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam kopš nākšanas pie varas 2003.gadā.
Īpaši strauji lira kritusi pēdējā laikā. Dramatiskais vērtības kritums piektdien notika pēc ASV prezidenta Donalda Trampa tvīta, ka viņš divkāršojis muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Turcijas. Tramps paziņoja, ka tagad tarifs turku alumīnijam būs 20%, bet tēraudam - 50%. Viņš piebilda, ka Savienoto Valstu attiecības ar Turciju "pašlaik nav labas".
Lielāki tarifi, visticamāk, nodarīs vēl lielākus zaudējumus Turcijas tērauda eksportam uz ASV. Šī gada pirmajos trīs mēnešos salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn tie jau kritās par aptuveni 50%.
Trampa paziņojums nāca brīdī, kad Turcijas finanšu ministrs Berats Albairaks rīkoja preses konferenci, kurā izklāstīja plānu par Turcijas "jauno ekonomisko modeli". Bet prezidents Erdogans iepriekš piektdien bija paziņojis, ka Turcija saskaras ar mākslīgi izraisītām finanšu krīzēm un "ekonomisko karu". Viņš aicināja tautu cīnīties un solīja, ka Turcija šajā karā nezaudēs.
NATO sabiedroto ASV un Turcijas attiecības pēdējās nedēļās īpaši strauji pasliktinājušās saistībā ar amerikāņu mācītāju, kas Turcijā atrodas apcietinājumā jau divus gadus. Endrū Bransons apsūdzībās, kas saistītas ar terorismu un spiegošanu, tika aizturēts pēc 2016.gada apvērsuma mēģinājuma Turcijā. Baltais nams pieprasa viņu atbrīvot un acīmredzot ir gatavs spert stingrus soļus.
ASV tikai pagājušajā nedēļā paziņoja par sankcijām pret Turcijas tieslietu un iekšlietu ministriem, iesaldējot viņu aktīvus Savienotajās Valstīs. Pāris dienas vēlāk Turcija paziņoja par līdzīgām sankcijām pret Vašingtonu.
Eiropas Centrālā banka uztraucas par Dienvideiropas bankām, kas Turcijai aizdevušas nozīmīgas naudas summas. Tas varētu īpaši ietekmēt lielās eirozonas bankas Spānijas BBVA, Itālijas "UniCredit" un Francijas "BNP Paribas", kuras varētu nesaņemt aizdoto naudu. Bažu dēļ arī kritušās akciju cenas Eiropas biržās.
Turcijas lira gada laikā zaudējusi trešdaļu vērtības, galvenokārt pieaugošās inflācijas, fiskālo stimulu un lielā kārtējo maksājumu konta deficīta dēļ. Ekonomikas stimulēšanā iesaistījies arī Turcijas prezidents Erdogans. Tas satraucis investorus un vēl vairāk veicinājis vērtības kritumu.
