Parīzei jau pērn vajadzēja samazināt sava budžeta deficītu līdz 3%, kā to paredz noteikumi. Tas netika izdarīts. Francijai deva papildu laiku līdz 2015.gadam. Taču nu Parīze metusi izaicinājumu Briselei, paziņojot, ka deficīts atkal pārsniegs 4% atzīmi. Tagad Eiropas Komisija ir dilemmas priekšā. Ja Brisele Francijas budžetam dos zaļo gaismu un atkal piekāpsies, tad riskēs graut uzticību eirozonai un fiskālajiem noteikumiem. Radīsies arī principāls jautājums par to, vai lielās valsts var izsprukt cauri sveikā.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis intervijā Latvijas radio gan pauda šaubas, vai EK sodīs Franciju – protams, acis pievērtas netiks, taču „jāņem vērā tās ekonomiskās un politiskās reālijas, kas šobrīd Eiropas Savienībā pastāv.” Francija ir viena no lielākajām ekonomikām ne tikai Eiropā (otrā lielākā), bet arī pasaulē – 10.vietā. Šī brīža budžeta deficīts un dotie solījumi Eiropas Komisijai spēlē gan uz iekšpolitiku, gan ir mēģinājums „radīt ekonomikai lielāku izaugsmi, kurā ir ieinteresēta visa Eiropas Savienība,” un patiesībā tā ir diezgan stabila ekonomika.
Protams, ir diskusija par valsts parāda pieaugumu, par tēriņiem tā apkalpošanai, un tas satrauc daudzus.
Bukovskis uzskata, ka EK acīmredzot pirmajā fāzē nepieņems Francijas budžetu – tiks aizrādīts, ka tas nav pareizs, bet tūlītēji sodi nesekos.
„Eiropas Komisija neriskēs politiskas pozicionēšanās dēļ zaudēt dalībvalstu atbalstu vai radīt papildriskus visas eirozonas atlabšanas programmām,” sacīja Bukovskis.
Eksperts intervijā gan norādīja - ja Brisele Francijas budžetam dos zaļo gaismu un atkal piekāpsies, tad riskēs graut uzticību eirozonai un fiskālajiem noteikumiem. Pareizākais būtu, ja Eiropas Komisija uz šādu lielvalsts rīcību "nepievērtu acis".
