"NATO ir saistības jau 70 gadu garumā. Tās uzņēmušās valstis, kas jūtas apdraudētas. Tagad pat vairāk nekā jebkad ar Krievijas un putinisma pieaugumu Eiropā. Uz NATO balstās arī Amerikas vadošā loma pasaulē. Taču NATO stratēģiskās saliedētības izaicināšana, lai panāktu personīgo uzvaru dažos naudas jautājumos, ir tāds kā Ņujorkas nekustamā īpašuma sarunu taktikas triumfs pār absolūtu realitāti un ASV interesēm.
Tas ir prezidenta Trampa narcisisms un egoisms – kā allaž nacionālās intereses pakārtot savai pašreklāmai," sacīja bijušais ASV vēstnieks Krievijā Tomass Pikerings.
Kaut arī eksperti par Trampa izvēlēto taktiku ir visai skeptiski, daudzu valstu vadītāji tomēr atzīst, ka tai ir zināma pozitīva ietekme.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paudusi viedokli, ka ASV prezidenta "pozitīvā agresija" jautājumā par aizsardzības finansējuma palielināšanu ir iedarbojusies, un turklāt nāk par labu Lietuvai, jo reģionā var uzņemt vairāk mācību un labāk apgādātus partnervalstu spēkus.
Arī Polijas prezidents izteicās, ka Trampa ierosinātās diskusijas nāk par labu alianses austrumu valstīm.
KONTEKSTS:
ASV jau ilgstoši prezidenta Trampa vadībā pārmet NATO sabiedrotajiem nepietiekamus ieguldījumus aizsardzībā. Arī neilgi pirms samita Tramps atkārtoti pieprasīja sabiedrotajiem Eiropā palielināt aizsardzības izdevumus, pārmetot eiropiešiem vēlmi savtīgi izmantot ASV militāro varenību. NATO samita noslēgumā Tramps paziņoja, ka NATO dalībvalstis piekritušas aizsardzībai veltīt 2% no IKP.
