Panorāma

Latvijā darba spēka deficīts aug

Panorāma

NATO samitā vienojas par aizsardzības finansējuma palielināšanu

D.Trampa izteikumi saceļ vētru NATO samitā

Tramps: NATO dalībvalstis piekritušas aizsardzībai veltīt 2% no IKP

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

NATO dalībvalstis ir piekritušas palielināt savus tēriņus aizsardzībai, kas turpmāk pārsniegs 2% no to iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien, 12. jūlijā, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps, ziņo BBC.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs preses konferencē ceturtdien stāstīja, ka sarunas alianses dalībvalstu starpā bijušas atklātas un tās padarījušas NATO stiprāku. Trampa skaidrā vēsts, ka citām dalībvalstīm jāpalielina savs ieguldījums aliansē, atstājis iespaidu par to, ka tas tomēr jādara steidzami. Viņš gan neapstiprināja, ka parakstīts, kāds dokuments, kurā dalībvalstis to apņēmušās darīt noteiktā laikā. "Tas, ka mums bija šīs ļoti atklātās diskusijas skaidri nosaka, ka mēs dubultosim savus pūliņus un prezidenta Trampa vēstījuma ir bijusi ietekme," teica Stoltenbergs.

ĪSUMĀ:

  • Tramps, iespējams, piedraudējis, ka ASV pametīs NATO
  • Pēc lēmuma palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP visi apliecina uzticību NATO
  • Nav skaidrības, cik ilgā laikā visas dalībvalstis panāks 2% no IKP aizsardzībai
  • Dienu iepriekš Tramps pat rosināja aizsardzībai veltīt 4% no IKP

Tramps: ASV bija ļoti neapmierinātas, bet tagad - ciešas NATO sabiedrotās

Vienlaikus Tramps ceturtdien apliecinājis ticību NATO. “Pret ASV neizturējās godīgi, bet tagad izturas. Es ticu NATO,” pēc NATO samita paziņoja Tramps preses konferencē Briselē, raksta AFP. 

"Mēs šodien panācām milzīgu progresu," viņš norādīja. "Bija patiešām lieliski redzēt šo aizrautību apspriežu zālē," Trampu citē BBC.

"Es viņiem [pārējo NATO dalībvalstu līderiem] sacīju, ka esmu ļoti neapmierināts ar to, kas notika [ka tikai mazākā daļa no valstīm aizsardzībai velta 2% no IKP], un viņi būtiski palielināja savas saistības, un tagad mēs esam apmierināti, un [NATO] ļoti, ļoti stipri - daudz stiprāki nekā pirms divām dienām," uzsvēra Tramps. "ASV saistības ar NATO paliek ļoti ciešas. Lielākoties tāpēc, ka viņi savu saistībās ieguldīs vairāk naudas," neslēpa ASV prezidents.

Vācijas ziņu aģentūra DPA ceturtdien vēstīja, ka Tramps pat esot piedraudējis - ASV pametīs NATO, ja pārējās dalībvalstis netērēs aizsardzībai 2% no IKP, kā paredz NATO dibināšanas līgums.

NATO dalībvalstis, kas aizsardzībai atvēl vismaz 2% no IKP

ASV       3,57%   ~ 540 miljardi eiro

Grieķija  2,36%    5,8 miljardi eiro

Igaunija  2,14%     523,6 miljoni eiro

Lielbritānija   2,12%  ~ 50 miljardi eiro

Lietuva  2,06%     873 miljoni eiro

Polija    2%           27,6 miljardi eiro

Latvija    2%         576 miljoni eiro

Rumānija    2%       ~4 miljardi eiro


Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem, gan norādīja, ka Tramps nav draudējis ar izstāšanos no NATO. To publiski pauduši arī vairāku dalībvalstu līderi.

Arī pēdējās dienās Trampa daudz kritizētās Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien atsevišķā preses konferencē uzsvēra, ka neviens nav draudējis pamest NATO un visi tai ir apliecinājuši uzticību. Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda, ka samits noticis cieņpilnākā formā nekā varētu liecināt Trampa asie izteicieni tviterī. Makrons apliecināja, ka Francija aizsardzībai veltīs 2% no IKP 2024. gadā. Attiecībā uz Trampa ideja aizsardzībai tērēt 4% no IKP, Francijas līderis neslēpa piesardzību, raksta "Reuters".

Pats Tramps jautāts par to, vai ASV varētu aiziet no NATO, atbildēja apstiprinoši, bet tas neesot nepieciešams.

Tramps par NATO samitu
00:00 / 00:33
Lejuplādēt

"Es domāju, ka es, visticamāk, to varētu izdarīt, bet tas nav nepieciešams. Cilvēki ir apņēmības pilni kā nekad iepriekš. Atcerieties, ka viņi jau maksā par 33 miljardiem dolāru vairāk. NATO Ģenerālsekretārs par to pastāstīs vairāk. Viņš man izteica pateicību. Visi sanāksmes zālē man izteica pateicību. Tur valdība lieliska koleģiāla gaisotne, kādas, manuprāt, viņiem nav bijis pēdējos gados. Viņi ir ļoti stipri, ļoti vienoti. Nav nekādu problēmu," teica Tramps.

Otrajā dienā nebija paredzēts, ka turpināsies sarunas par NATO finansējumu, tomēr no rīta tika sasauktas pat divas sanāksmes par Trampa prasībām, un vienā no tiem piedalījās tikai valstu līderi. NATO prasību aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta pašlaik izpilda astoņas alianses dalībvalstis no kopumā 29. Pārējās šo slieksni apņēmušās sasniegt desmit gadu laikā, taču ASV prezidents ar to neesot mierā, pieprasot to izdarīt jau tagad. Turklāt nākotnē šie tēriņi, pēc Trampa sacītā, būtu jāpalielina līdz 4% no valstu IKP.

Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka

Tramps ir "krīžu prezidents" - proti, viņš pats rada krīzes un pēc tam tās atrisina, pasniedzot sevi kā glābēju.

Tramps pret sabiedrotajiem izturoties kā " varmāka skolā, kas mēģina iebiedēt klasesbiedrus." Hiršam ir šaubas, vai lielās NATO dalībvalstis tik viegli piekāpsies.

Rinkēvičs: ASV no NATO neaizgāja; Bet, ja nebūs progresa, tad, kas zina...

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") Latvijas Radio akcentēja, ka ASV no NATO neaiziet, taču [Tramps un ASV] ļoti skaidri pateica, ka situācija tāda, kāda tā ir pašlaik, ilgi turpināties nevarēs.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs par NATO samitu un ASV ultimātu pārējām NATO dalībvalstīm
00:00 / 00:26
Lejuplādēt
“Diskusija par aizsardzības izdevumiem šogad bija ļoti asa un ļoti atklāta. ASV nedraudēja aiziet no NATO, bet ļoti skaidri pateica, ka tāda situācija, kāda ir pašlaik, kad tik maz valstu tērē 2% [no IKP aizsardzībai] ilgi nevarēs turpināties, saka Rinkēvičs. "Lielākā daļa diskusijas bija par to, cik ilgā laikā sasniegt šos 2%. Pamatdiskusija bija par to, vai to var darīt nākamgad vai tomēr tādā plašākā laika posmā.

Ja šoreiz es varu godīgi pateikt – nē, ASV no NATO neaizgāja – tad, ja nebūs progresa un ASV neredzēs citu valstu nopietnību, tad, ko mēs zinām, kas pēc gada vai diviem būs,”

tikšanos komentēja Rinkēvičs.

Prasa vēl vairāk aizsardzībai

Jau iepriekš Tramps izteicās, ka sabiedrotajiem aizsardzības izdevumus vajadzētu palielināt līdz pat 4% no IKP. "NATO dalībvalstīm būtu vēl vairāk jāpalielina maksājumi aizsardzībai," NATO valstu līderu sanāksmē pavēstīja Tramps.

"Nevis 2% līdz 2025. gadam, bet nekavējoši," tā tviterī norāda Tramps, komentējot NATO Eiropas valstu maksājumus aizsardzībai. „Kāda jēga no NATO, ja Vācija Krievijai maksā miljardiem dolāru par gāzi un enerģiju?” Tramps turpina un vēl kādā citā ierakstā bilst: „Kopš manas iepriekšējās vizītes NATO Eiropas valstis drošībai ir atvēlējušas daudzus miljardus dolāru, bet ar to nepietiek. ASV tērē pārāk daudz, Eiropas robežas ir sliktas, un gāzes vadu dolāri Krievijai nav pieņemami.”

Vēl trešdien, 11. jūlijā, ASV prezidents divpusēji tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, no kuriem saņēma apstiprinājumu par naudas palielināšanu aizsardzībai. Taču vēlāk ASV līderis pavēstīja, ka iemaksas aizsardzībā visām valstīm ir jādubulto no 2% uz 4% no IKP.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šo ASV prasību nekomentēja, sakot, ka svarīgi patlaban ir pieturēties pie esošajām prasībām - pie esošajiem 2% no IKP.

„Vispirms mums ir jātiek līdz 2%. Tagad ir jāfokusējas uz to. Par to esam vienojušies, tāda ir apņemšanās, un labi, ka dodamies tajā virzienā,” sacīja Stoltenbergs. “Vēl 2014. gadā tikai trīs NATO valstis aizsardzībai tērēja 2% no IKP. Šogad astoņas valstis ir apņēmušas to sasniegt. Vairums valstu ir izstrādājušas plānu, kā to sasniegt nākamās desmitgades laikā. Tātad es fokusējos uz šo,” skaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Tramps draudējis arī ar ASV izstāšanos no NATO, ja sabiedrotie nepalielinās finansējumu aizsardzībai, vēsta aģentūra DPA.

Priekšā Trampa un Putina sarunas

Lai arī ASV un Eiropas attiecības patlaban nav no labākajām, jo ne tikai maksājumi aizsardzībai, bet arī tā sauktie tirdzniecības kari ir radījuši spriedzi, Latvijai svarīgajos lēmumos valstis ir bijušas vienotas. NATO valstu vadītāji ir apstiprinājuši atbalstu gaisa spēku un jūras spēku militāro spēju stiprināšanai Baltijas reģionā, tostarp vienojās par jaunu iniciatīvu, kas paredz, ka NATO 30 dienu laikā būs jāspēj nodrošināt gatavas 30 jūras, 30 sauszemes un 30 gaisa spēku vienības. Kā arī starp Dāniju, Baltijas valstīm, Kanādu un Apvienoto Karalisti ir noslēgta vienošanās, kas paredz veidot daudznacionālu divīzijas līmeņa štābu Latvijā. To apstiprināja arī prezidents Raimonds Vējonis.

„Daļa lēmumu krīzes situācijās tiks pieņemti Latvijā, tātad Baltijas reģionā. Ja Baltijas valstis gadījumā tiek nogrieztas no pārējās Eiropas, tad mums joprojām būs šāds štābs, kas ir gatavs pieņemt lēmumus,” sacīja Vējonis.

Ceturtdien NATO valstu līderi sarunas Briselē turpina un noslēdz. Fokusā ir attiecības ar Krieviju, kā arī Ukrainas un Gruzijas tuvošanās aliansei.

Jau pirmdien ASV prezidents Donalds Tramps Somijas galvaspilsētā Helsinkos tiksies ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Šī ir tikšanās, kuras saturu un iznākumu patlaban ir grūti paredzēt, taču viens no jautājumiem būs, kā sagaidāms, situācija Ukrainā.

Stoltenbergs, komentējot to, ko NATO sagaida no šīm sarunām, vēlreiz uzsvēra, ka alianse šobrīd ir iesaldētās attiecībās ar Krieviju tieši Ukrainā notiekošās agresijas dēļ un savu nostāju arī par anektēto Krimu nav mainījusi - proti, to neatbalsta. Viņš arī atgādināja, ka tieši pēc Krievijas agresijas Ukrainā NATO sāka palielināt savu klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā.

Atbildot uz bažām, ka Tramps sarunās ar Putinu varētu apsolīt samazināt ASV karavīru skaitu Eiropā un tajā skaitā arī Baltijas valstīs, Stoltenbergs atzina, ka šobrīd nekādu šādu indikāciju nav bijis. Gluži pretēji - ASV tieši Trampa laikā savu karavīru skaitu Eiropā ir palielinājušas.

Eksperts: Tramps komunikācijas ziņā “nozadzis samitu”

Austrumeiropas politikas pētniecības centra izpilddirektors Andis Kudors  LTV atzina, ka komunikācijas ziņā Tramps ir “nozadzis samitu”, bet tas ir tikai virspusējs skatījums. 

Eiropas līderiem jāpierod un jāsaprot, ka Tramps komunicē specifiski, viņš sāk ar skaļiem paziņojumiem, koncentrējot mediju uzmanību uz sevi. Un viņš bieži vien rīkojas “jo skaļāk, jo labāk”, ātri paziņojot par panāktiem rezultātiem, norādīja Kudors.

Bet tagad visas NATO valstis ir vienotas arī pat tēriņiem aizsardzībai, un Baltijas valstis un Polija ir ieguvēji, jo – ja reiz ir vienošanās, tā jāpilda vai arī jārunā par jaunu vienošanos, norādīja Kudors.

Savukārt Trampa paziņojumi par nepieciešamu dubultot tēriņus aizsardzībai jāuztver mierīgi, tāda ir viņa pieeja – sākt runāt ar grandiozu neizpildāmu skaitli, viņš sāka ar neiespējamo 4% no IKP aizsardzībai, bet Kudora ieskatā, tas diez vai ir reāli un nepieciešami.  Bet ja sasniegs 2% no IKP, tas būs lielisks rezultāts.

Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins var izmantot šo samitu, kā viņš izmantoja gandrīz jebko, kas notiek NATO. Ja nebūtu vienošanās par 2% finansējumu, Kremļa propagandisti teiktu, ka NATO valstis nav vienotas, norādīja Kudors. Tagad vienošanās ir, un Kremlis teiks - redz NATO bruņojas, kas mums cits atliek, mums jāaizsargājas, prognozēja Kudors.  

KONTEKSTS:

ASV jau ilgstoši prezidenta Trampa vadībā pārmet NATO sabiedrotajiem nepietiekamus ieguldījumus aizsardzībā. Arī neilgi pirms samita  Tramps atkārtoti pieprasījis sabiedrotajiem Eiropā palielināt aizsardzības izdevumus, pārmetot eiropiešiem vēlmi savtīgi izmantot ASV militāro varenību. Tāpat Tramps vairāku NATO dalībvalstu vadītājiem nosūtīja vēstuli, kurā aicināja palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Pretējā gadījumā ASV militārā klātbūtne Eiropas Savienībā varētu mazināties. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks gan, atbildot nemitīgajai kritikai, norādīja, ka ASV nav un nebūs uzticamāku sabiedroto par Eiropu. Tomēr NATO samita pirmajā dienā Tramps atkal nav kavējies kritizēt Eiropas sabiedrotos, īpaši izceļot Vāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti