Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Valsts un pašvaldība negausīgi vāc datus; vaino vecas sistēmas un sola pārmaiņas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mežonīga, izturīga, taču apdraudēta - pētnieki cenšas saglabāt tumšo vietējo biti

Trampa un Čenuna vēsturiskā tikšanās Singapūrā. Ko no tās gaidīt?

Eksperti: Trampa un Kima saruna nedod pamatu atkorķēt šampanieša pudeli

Pasaules uzmanība otrdien, 12. jūnijā, piesaistīta Singapūrai, kur uz vēsturisku tikšanos bija ieradušies ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns. Sarunu uzmanības centrā – Ziemeļkorejas kodolprogramma un prasība Phenjanai atbruņoties. Lai arī ASV prezidents vēl pirms tikšanās bija pārliecināts par sarunu veiksmīgu iznākumu un tās iznākumu raksturojis kā vēl pārsteidzošāku, nekā tika iepriekš plānots, politikas analītiķi ir skeptiski noskaņoti, norādot uz joprojām pastāvošajām domstarpībām abu pušu starpā un arī neskaidrību par otrdien panāktās vienošanās reālajām izredzēm.

 

Kodolkara varbūtību jau sāka analizēt nopietnā līmenī

Šī patiešām bija vēsturiska ASV un Ziemeļkorejas prezidentu tikšanās, jo šī bija pirmā reize, kad amatā esošs ASV prezidents ir ticies ar kādu no Ziemeļkorejas līderiem. ASV un Ziemeļkorejas starpā nav diplomātisko attiecību, turklāt Ziemeļkoreja Savienotās Valstis atklāti sauc par savu lielāko ienaidnieku un apdraudējumu.

Vēl pirms aptuveni gada abas valstis bija soļa attālumā no tā, lai izceltos kodolkarš.

Par to liecināja ne tikai abu valstu prezidentu – Donalda Trampa un Kima Čenuna – asie un ne vienmēr glaimojošie izteikumi otra virzienā, bet arī tas, ka šādu iespēju nopietni sāka analizēt arī dažādi politikas komentētāji. Trampa draudi vērsties pret Ziemeļkoreju ar uguni un spēku dažiem likās ne vien skaļi paziņojumi, bet patiešām nopietns risks, ņemot vērā Trampa neprognozējamību.

Taču šī gada sākumā ASV un Ziemeļkorejas attiecībās notika visai negaidīts pavērsiens.

Tas aizsākās ar Phenjanas vēlmi uzlabot attiecības ar Dienvidkoreju pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm, pēc kurām Trampam tika nodots Kima uzaicinājums satikties aci pret aci. Lai arī agrāk Tramps bija izteicies, ka Ziemeļkoreja ir pēdējā vieta uz pasaules, kur viņš vēlētos doties, daudziem par pārsteigumu Tramps šo uzaicinājumu pieņēma.

Jau martā kļuva zināms, ka Ziemeļkoreja ir gatava iesaistīties sarunās par iespējamo kodolatbruņošanos, norādot, ka tai kodolieroči nebūtu nepieciešami, ja tiks garantēta valsts drošība un novērsti militārie draudi. Ar to tika domāta ASV spēku klātbūtne Dienvidkorejā un regulāri rīkotās kopīgās militārās mācības, ko Phenjana uzskata par potenciālā iebrukuma mēģinājumu. Visai drīz tika paziņota arī iespējamās tikšanās norises vieta un laiks – 12. jūnijs, Singapūra.

Nav pamata atkorķēt šampanieti, jo nākotne paliek neskaidra

Otrdienas tikšanās tika gaidīta ar lielu nepacietību, kaut vai tāpēc, ka nevienam īsti nebija skaidrs, cik ilgas būs Trampa un Kima sarunas? Ko no tām gaidīt? Vai tiks pieņemti kādi konkrēti lēmumi par Korejas pussalas nākotni? Tika gaidīts daudz, un vienlaicīgi netika gaidīts nekas nopietns, ņemot vērā, ka tik nopietnām sarunām diplomāti parasti gatavojas mēnešiem ilgi, taču šoreiz viss notika steigā.

Taču – tikšanās notika! Tramps ar Kimu veselas 38 minūtes tikās aci pret aci, pēc tam pieaicinot arī tuvākos padomniekus.

Jau pēc dažām stundām tika paziņots, ka abu valstu līderi ir gatavi parakstīt samita gala dokumentu.

Tajā Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ir apstiprinājis stingru apņemšanos strādāt, lai panāktu pilnīgu Korejas pussalas kodolatbruņošanu. Taču vienošanās tekstā nav pieminēta ASV iepriekš izteiktā prasība īstenot pilnīgu, apstiprināmu un neatgriezenisku kodolatbruņošanos. Diplomātiskajā žargonā tas nozīmētu pilnīgu kodolieroču likvidēšanu un starptautisku ekspertu inspekciju atļaušanu.

Vairāki politikas eksperti jau paziņojuši, ka labākajā gadījumā šāds traktējums ir uzskatāms par ilgstoša procesa sākumu, bet pamata uzreiz atkorķēt šampanieti nav.

Ziemeļkoreja un ASV apņemas jau tuvākajā laikā sarīkot turpmākās diskusijas, kuras vadīs ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un atbilstoša ranga ziemeļkorejiešu amatpersonas.

Kā vēl pirms tikšanās prognozēja kompānijas “IHS Markit” eksperte Elisona Evansa, kas analizē Āzijas un Klusā okeāna reģiona drošības riskus, kodolatbruņošanās jēdzienu abas puses joprojām var interpretēt atšķirīgi.

“Es nedomāju, ka šajā posmā Ziemeļkoreja ir pat tuvu tam, lai atteiktos no saviem kodolieročiem.

Iespējams, tiks sperti kādi pirmie soļi ceļā uz kodolatbruņošanos. Tā varētu būt dažādu darbību pārtraukšana, piemēram, ūdens reaktora apturēšana, vai Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras ekspertu uzaicināšana kodolobjektu pārbaudēm,” komentē Evansa.

Kā norāda bijušais ASV vēstnieks Krievijā un Stenfordas universitātes politikas zinātņu profesors Maikls Makfols, vienošanās pierāda, ka amerikāņu sarunvedējiem vispār nav izdevies vienoties par kaut ko jaunu – kaut vai par vēl vienu piekāpšanos apmaiņā pret Ziemeļkorejas diktatora leģitimizāciju. Arī Vašingtonas Demokrātiju aizsardzības fonda domnīcas pētnieks Entonijs Rugjero norādījis, ka

nav skaidrs, kur šādas turpmākās sarunas novedīs.

Otrdien parakstītā vienošanās vairāk atgādinot nevis nozīmīgu soli uz priekšu, bet gan vietu, kur pirms 10 gadiem kodolsarunas ar Phenjanu beidzās. 

Starptautiskās drošības politikas eksperts Edvards Lūkass LTV “Panorāmai” atzina, ka pašreizējā vienošanās ir sliktākā nekā gaidījām, Ziemeļkoreja ieguva tikšanos ar Trampu un ASV – Dienvidkorejas militāro mācību iesaldēšanu apmaiņā pret izplūdušo dokumentu par denuklearizāciju. Tās ir sliktās ziņas ziemeļkorejiešiem, kas cieš no diktatūras, un nav arī labas ziņas Eiropai pirms gaidāmā NATO samita.   

Nav skaidrības, kā vienošanās ietekmēs ASV armiju Dienvidkorejā

No ASV puses tiek solītas drošības garantijas Ziemeļkorejai un tās līderim Kimam.

Vēl pirms šī samita ASV amatpersonas izteicās, ka Ziemeļkorejas gadījums noteikti būs īpašs un netiks atkārtots, piemēram, Lībijas scenārijs, kas apmaiņā pret sadarbību galu galā noveda pie ilggadējā līdera Muamara Kadafi bojāejas. Abu valstu līderi ir apņēmušies nodibināt jaunas ASV un Ziemeļkorejas attiecības, apņemoties apvienot savus spēkus  ilgstošam un stabilam mieram Korejas pussalā.

Pagaidām gan nav skaidrs, vai tas kaut kādā veidā ietekmēs amerikāņu karaspēka vienību turpmāku atrašanos kaimiņos esošajā Dienvidkorejā. Kā zināms, abas valstis regulāri organizē kopīgas militārās mācības, ko Ziemeļkoreja uzskata par potenciālā iebrukuma mēģinājumu. Iepriekš bija izskanējis piedāvājums, ka apmaiņā pret amerikāņu militāro aktivitāšu ierobežošanu Ziemeļkorejai varētu piedāvāt uzsākt atbruņošanos divu, trīs gadu laikā, taču šāds piedāvājums tika raksturots kā ļoti riskants Savienotajām Valstīm, jo Phenjanas rokās tiktu ieliktas ietekmes sviras.

Tāpat dokumentā nav pieminētas starptautiskās sankcijas, kas pret Ziemeļkoreju ir ieviestas tieši tās īstenotās kodolprogrammas dēļ.

Pirms sarunām Donalds Tramps bija uzsvēris, ka viņa rīcībā ir daudz jaunu sankciju, kuras viņš nekautrētos pielietot, ja otrdienas samits ciestu neveiksmi. Taču pagaidām, līdz nebūs sajūtami konkrēti un taustāmi atbruņošanās pierādījumi, esošās sankcijas joprojām paliks spēkā. 

Starp citu, pirms samita ļoti daudz tika runāts par to, ka gan Ķīna, gan Japāna, gan Dienvidkoreja ir paudušas gatavību iesaistīties palīdzības sniegšanā ekonomiski novārdzinātajai Ziemeļkorejai, kuru skāris bads un kurā vidējie ienākumi uz iedzīvotāju gadā sasniedz vien aptuveni 670 ASV dolārus.

Trīs paaudzēs solītā paradīze Ziemeļkorejā nav iestājusies

Tā intervijā “Business Insider” norādīja Či Sonho – ziemeļkorejiešu pārbēdzējs, kurš pašlaik dzīvo Dienvidkorejā un vada organizāciju, kas palīdz citiem viņa tautiešiem bēgt no valsts. Pēc viņa vārdiem, Ziemeļkorejas vadība ir patiesi nobijusies, turklāt ne tikai no kara ar citām valstīm, bet arī pieaugošās neapmierinātības valsts iekšienē.

“Ziemeļkoreja vienkārši cenšas nopirkt vairāk laika.

Viņi nevēlas atteikties no savas kodolprogrammas, taču arī ir noguruši no kopīgajām militārajām mācībām un amerikāņu sabiedrības un valdības dusmām,” saka Sonho.

“Patiesībā, ja jūs apskatītos uz Ziemeļkoreju, tad redzētu, ka karu uzsākt baidās tās valdība, nevis cilvēki. Cilvēki var izdzīvot cauri kariem, taču Ziemeļkorejas valdība izdzīvo, ekspluatējot savus cilvēkus un aizskarot citas valstis. Viņiem tā ir laba dzīve, taču tas viss, ieskaitot pašu dzīvību, varētu tikt apdraudēts kara gadījumā. Lai arī Ziemeļkorejai patīk lielīties ar saviem veiksmīgajiem raķešu izmēģinājumiem un kodoltestiem, viņiem ir nepieciešams laiks, lai šo programmu pabeigtu. Un šī tikšanās ir tieši šāda laika pirkšana,” pauž Sonho. “Uz Kimu Čenunu tiek izdarīts spiediens spert šādu soli, jo sabiedrības noskaņojums pret viņu sāk pasliktināties.

Kims Čenuns saviem iedzīvotājiem solīja piecu gadu laikā nodrošināt dzīvi paradīzē. To solīja arī viņa tēvs un viņa tēva tēvs. Cilvēki nebija pārliecināti, vai var viņam uzticēties, tomēr iespēja tika dota. Galu galā – Kims Čenuns savu solījumu nav turējis.

Turklāt tirdzniecības sankcijas ir palielinājušas dzīvošanas izmaksas un padarījušas dzīvi grūtāku. Cilvēki, kuri ir pieraduši izdzīvot bez valdības palīdzības, nespēj saprast valdības apsēstību ar kodolprogrammu. Kimam Čenunam ir jāatrisina šī situācija, vēršoties pie pasaules,” stāsta ziemeļkorejiešu pārbēdzējs.

Ar lielu nepacietību tika gaidīts arī tas, vai samita gala dokumentā tiks pieminēta miera līguma noslēgšana starp abām Korejām. 1953. gadā Korejas karš noslēdzās tikai ar pamieru, un abas valstis formāli atrodas kara stāvoklī. Tā kā ASV šajā karā atbalstīja Dienvidkoreju, šis jautājums būtu aktuāls arī Vašingtonai. Taču rezultāts atkal nav pārsteidzošs, jo šis jautājums arī gala dokumentā nav pieminēts. Abas puses gan ir vienojušās atgūt karagūstekņu un karadarbībā pazudušo personu mirstīgās atliekas, kā arī nekavējoties repatriēt tās personas, kuras jau ir identificētas.

Ziemeļkorejai milzīga reklāma un ieguvums režīma propagandai

Lielākais uzvarētājs ir Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, jo tik liela uzmanība viņa valstij, visticamāk, Kimam pat sapņos nerādījās.

Turklāt, kā norāda Pusanas Nacionālās universitātes asociētais profesors Roberts Kellijs, Kimam tikpat labi derēja arī šī samita izgāšanās, jo zaudēt īsti nav ko.

“Ja jūs esat ziemeļkorejieši un jums ir iespējas uzbrukt ASV ar kodolieročiem, kāpēc lai nerīkotu šādas tikšanās? Ko jūs varat zaudēt? Ja izdosies kaut ko panākt – labi, ja nē – jums tāpat ir kodolieroči. Mazākais, ko var iegūt, ir prestižs. Jums ir samits ar ASV prezidentu, un tas nozīmē starptautisku atpazīstamību. Ja esat Ziemeļkorejas līderis – jums to vajag,” saka Kellijs. “Šis videomateriāls tiks pārraidīts televīzijā turpmākos desmit gadus, jo pat ASV prezidents būs atbraucis tikties ar mūsu vareno līderi. Tāpēc es esmu skeptisks par to, vai Tramps saprot, kur viņš iesaistās?

Ziemeļkorejai šis samits jau ir milzīga piekāpšanās no ASV puses, un prezidents [Tramps] neko vēl nav dabūjis pretī. Tas ir satraucoši,”

brīdina eksperts.

Runājot par Trampa ieguvumiem un zaudējumiem, gribētos prognozēt, ka ASV prezidenta turpmākajā retorikā otrdienas tikšanās tiks pieminēta daudz un skaļi. Galu galā tieši Trampam, lai arī viņš ir ticis kritizēts, ir izdevies panākt vismaz tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi, bet to nebija izdevies nodrošināt nevienam no iepriekšējiem ASV prezidentiem. Vēl pirms dažām dienām Tramps to īpaši uzsvēra, ka Ziemeļkorejas situāciju bija iespējams atrisināt daudz agrāk un daudz nesāpīgāk, negaidot pēdējo brīdi. To, ko neizdarīja citi, ir paveicis Tramps ar visai netradicionālām diplomātiskajām metodēm.

Taču, no otras puses, ja drīzumā nesekos konkrētas darbības panāktās vienošanās izpildē, ja nebūs konkrētu pierādījumu tam, ka Ziemeļkoreja patiešām ir sākusi kodolatbruņošanos, šī var izrādīties ļoti skaļa Trampa un viņa komandas diplomātiskā neveiksme.

Ņemot vērā, par cik lielu izgāšanos tika nosaukts pagājušās nedēļas G7 samits, Trampa virzienā noteikti varētu plūst jauna kritikas lavīna par to, kas tad ASV ir svarīgāk – mēģināt sarunāties ar savulaik naidīgiem režīmiem, vai arī mēģināt tomēr uzlabot attiecības ar gadu gaitā uzticamiem sabiedrotajiem?

Noslēgumā nevar nepieminēt vēl kādu ieguvēju – Singapūru, kas kārtējo reizi ir pierādījusi sevi kā veiksmīgu starpnieku un vietu, kur var risināt nopietnus starptautiskus konfliktus.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti