EK vienotā digitālā tirgus plāns ļautu ietaupīt 11,7 miljardus eiro

Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar plānu vienotā digitālā tirgus izveidei. Šis plāns ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm turpmākajiem pieciem gadiem un tā galvenais mērķis ir panākt, lai interneta laikmetā Eiropa neatpaliktu no pārējās pasaules. Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka jaunais plāns ne tikai nesīs ievērojamus ienākumus, bet arī veicinās jaunu darbavietu radīšanu un veicinās izaugsmi.

21. gadsimtā globālā ekonomika kļūst digitāla, un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas vairs nav tikai atsevišķa nozare, bet gan pamats visām modernām un inovatīvām ekonomiskajām sistēmām. Internets un digitālās tehnoloģijas pārvērš mūsu dzīves un darba stilu, veicinot gan indivīdu, gan uzņēmēju, gan sabiedrību savstarpējo integrēšanos dažādos sektoros. Šādi Eiropas Komisija pamato nepieciešamību izstrādāt vienoto digitālo tirgu, kas ļautu Eiropai nezaudēt pozīcijas globālās konkurences apstākļos.

Ilgi gaidītā Eiropas Komisijas piedāvātā stratēģija iekļauj kopumā 16 pasākumus, kuri būtu jāievieš dzīvē līdz 2016. gadam, palīdzot ik gadu ietaupīt aptuveni 11,7 miljardus eiro. Kā uzsver Eiropas komisijas viceprezidents vienotā digitālā tirgus jautājumos Andruss Ansips, šī stratēģija nav mērķis, bet gan tikai sākums, taču tās steidzama ieviešana ir nepieciešama ekonomiskās izaugsmes veicināšanai:

"Digitalizācija ir izmainījusi vidi, kurā mēs dzīvojam. Iekšējais tirgus vairs nedarbojas tā, kā tam vajadzētu. Mums ir nepieciešamas pārmaiņas, lai atbalstītu darba tirgu un izaugsmi, un digitālais tirgus rada šādas iespējas gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem. Ar vienotā digitālā tirgus palīdzību es vēlos, lai cilvēkiem būtu iespējams iepirkties visur kā savās mājās un uzņēmumiem – pārdot kā mājās. Uz šāda vienota tirgus nepieciešamību ir norādījušas vairums dalībvalstu. Lai vienotais digitālais tirgus rastos, visas šīs iniciatīvas ir jāievieš dzīvē koordinētā veidā, radot gan taustāmus labumus, gan jaunas darbavietas, gan izaugsmi."

Runājot par „iepirkšanos kā mājās”, Andruss Ansips norādīja, ka viens no jaunās stratēģijas galvenajiem punktiem ir novērst ģeobloķēšanu. Proti, pašlaik gandrīz 95% eiropiešu saskaroties ar atsevišķu mājaslapu bloķēšanu kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai arī tiekot pārvirzīti uz kādu citu lapu ar daudz augstākām cenām.

Savukārt, kā norāda par Eiropas Savienības digitālo ekonomiku atbildīgais komisārs Ginters Etingers, vēl viens no vienotā digitālā tirgus galvenajiem uzdevumiem ir uzlabot savu konkurētspēju un pietuvināties galvenokārt amerikāņu kompānijām.

 

"Industrijas, pilsoņi un ikviens no mums pašlaik piedzīvo digitālo revolūciju. Mēs pašlaik strādājam pie tā, lai pārskatītu Eiropas stratēģiju un tādējādi palielinātu mūsu digitālo autoritāti. Tas mums dotu bieži vien trūkstošo digitālo suverenitāti un padarītu mūs globāli konkurētspējīgākus. Arī Žana Kloda Junkera investīciju plānā norādīts uz nepieciešamību paātrināt investīcijas infrastruktūrā, piemēram, platjoslas interneta pieslēgumos. Mums ir jākļūst ātrākiem un mums ir jāpievēršas arī lauku reģioniem," skaidro Etingers.

Vienotā digitālā tirgus stratēģija arī paredz līdz šī gada beigām izstrādāt sabalansētu un modernu Eiropas autortiesību likumu, kas mazinātu atšķirības starp nacionālajām autortiesību sistēmām. Plānotas arī izmaiņas telekomunikāciju sektorā, radot Eiropas Savienības līmeņa kritērijus frekvenču sadalei nacionālajā līmenī, nodrošinot vienlīdzīgus apstākļus visiem tirgus dalībniekiem. Eiropas komisija arī plāno izpētīt to, cik liela ir tādu ASV interneta gigantu kā "Facebook" vai "Google" ietekme, kā arī izmeklēt caurskatāmību interneta meklēšanas rezultātos, cenu politiku vai datu izmantošanu.

Eiropas Komisijas ierosinātajai stratēģijai gan netrūkst arī kritiķu. Tā, piemēram, Pirātu partijas deputāte Eiropas parlamentā Jūlija Reda norāda, ka Andrusa Ansipa minētā ģeobloķēšana, visticamāk, nekur nepazudīs, jo šādu praksi var atcelt tikai apmaksātam interneta saturam, taču tā ir tikai ļoti neliela daļa no visiem šādiem gadījumiem. Arī Eiropas Parlamenta Pilsoņu tiesību, tieslietu un iekšlietu komitejas vadītāja vietnieks Jans Filips Albrehts uzskata, ka komisijas ierosinājumi nāk par vēlu un tie nav pārāk ambiciozi, lai stātos pretī nākotnes izaicinājumiem. Pēc viņa vārdiem, būtu lielāka uzmanība jāpievērš datu aizsardzībai, telekomunikāciju tirgum un vienotiem standartiem informācijas tehnoloģiju produktiem. Pret šādu iniciatīvu savukārt iebilst, piemēram, ASV Informāciju tehnoloģiju Industrijas padome, kuras biedru vidū ir, piemēram, tādi tehnoloģiju giganti "Google", "Facebook" un "Microsoft". Padomes vadītājs Dīns Garfīlds norādījis, ka šādu barjeru ieviešana būtu ļoti nopietna Eiropas kļūda un tā atstātu ļoti nopietnas sekas uz transatlantisko tirdzniecību un investīcijām.

Sagaidāms, ka jautājumu par vienotā digitālā tirgus izveidi varētu skatīt jau jūnija vidū gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti