Eiropas Top3: Baltkrievija, lauksaimniecības politika un vitālo izejvielu trūkums

Turpinoties Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko hibrīduzbrukumam Polijas un Eiropas Savienības (ES) robežai, tuvojas brīdis, kad pret Baltkrieviju tiks noteikta piektā ES sankciju pakete. Kā šonedēļ pavēstījušas bloka amatpersonas, sankcijas tiks noteiktas arī Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai "Belavia" un starptautiskajiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti Lukašenko hibrīduzbrukuma migrantu transportēšanā. Tikmēr Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā deputātus šonedēļ uzrunāja Svjatlana Cihanouska. Viņa brīdināja par to, ka pat tad, ja pašreizējā krīze pie robežas atrisinātos, ar to režīma pārkāpumi nebeigtos, proti, varētu pieaugt narkotiku un cita veida kontrabanda, notikt militāras provokācijas un pat kodolkatastrofas draudi uz ES ārējās robežas.

Eiropas Top3: Baltkrievija, lauksaimniecības politika un vitālo izejvielu trūkums
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Kopējās lauksaimniecības politikas reforma

Zaļo gaismu šonedēļ sagaidīja kopējās lauksaimniecības politikas reforma. Vairākus gadus par to norisinājās sarežģītas diskusijas, ko pavadīja aktīvistu un arī vairāku deputātu centieni reformu padarīt ambiciozāku un klimatam draudzīgāku.

Tiesa, pēc viņu domām tas nav izdevies.

Reformētajā kopējā lauksaimniecības politikā ir jāstiprina biodaudzveidība un jāievēro Eiropas Savienības tiesību akti un solījumi vides un klimata jomā. Eiropas Komisija novērtēs, vai šīs apņemšanās ir ievērotas valstu kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajos plānos, savukārt lauksaimniekiem būs jāpiekopj klimatam un videi draudzīga lauksaimniecības prakse. Dalībvalstīm būs jānodrošina, lai vismaz 35% lauku attīstības budžeta līdzekļu un vismaz 25% tiešo maksājumu tiktu novirzīti pasākumiem vides un klimata jomā.

Izejvielu trūkums

Covid-19 krīze izgaismojusi kritiski svarīgo izejvielu trūkuma problēmu Eiropas Savienībā. Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ aicināja izstrādāt Eiropas Savienības stratēģiju, lai palielinātu stratēģisko autonomiju un noturību attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām, veidojot otrreiz pārstrādātu resursu tirgu.

Eiropas Savienības iekšienē un tās kaimiņvalstīs būtu jāsāk iegūt jauni materiāli, resursu avoti jādažādo un jāveic vairāk pētījumu par ilgtspējīgām alternatīvām, uzskata deputāti. Viņi mudina dalībvalstis veidot stratēģiskus kritiski svarīgo izejvielu krājumus, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem, un uzsver, ka turpmākajos Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumos jāiekļauj īpaši noteikumi par kritiski svarīgām izejvielām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt