Otrdien publicētajā vēstkopā Šarls Mišels pauda kaismīgu aizstāvību Eiropas Savienības vakcinācijas stratēģijai. Piemēram, viņš norādīja, ka vairums vakcīnu, ko Izraēla izmantojusi savu iedzīvotāju potēšanai, ir ražotas Beļģijā. Tāpēc Eiropu, pēc Mišela domām, nevar vainot vakcīnu nacionālismā.
Turpretī ASV un Lielbritānija esot ieviesušas vakcīnu eksporta aizliegumu, piebilda Eiropadomes priekšsēdētājs.
Apvienotās Karalistes valdībai šis apgalvojums nebija pa prātam. Tās ārlietu ministrs Dominiks Rābs ir izsaucis uz sarunu Eiropas Savienības delegācijas diplomātu, lai paustu savu neapmierinātību. Arī vēstulē, ko Rābs esot nosūtījis Mišelam, tiekot apgalvots, ka Lielbritānijā nepastāv vakcīnu eksporta aizliegums.
Laikraksts „The Guardian” norāda, ka amatpersonas Londonā jau zināmu laiku pauž neapmierinātību ar to, kā Lielbritānijas vakcīnu politika tiek atainota Eiropas Savienības valstu presē un kā par to runā šo valstu politiķi.
Iepriekš briti esot mēģinājuši privāti skaidrot savu nostāju. Bet tagad ārlietu ministram radās sajūta, ka ir nepieciešams publiski atspēkot Mišela rakstīto.
Tomēr Eiropadomes priekšsēdētājs nav atsaucis savus vārdus. “Twitter” viņš raksta, ka būs priecīgs, ja Lielbritānijas reakcija palielinās caurskatāmību un vakcīnu eksporta apjomus uz Eiropas Savienību un citiem pasaules reģioniem.
Glad if the UK reaction leads to more transparency & increased exports, to EU and third countries.
— Charles Michel (@eucopresident) March 9, 2021
Different ways of imposing bans or restrictions on vaccines/medicines.
EU is providing vaccines for its citizens and rest of the world.
No one is safe until everyone is safe.
Tāpat Mišels piebilda, ka pastāv dažādi veidi, kā aizliegt vai būtiski ierobežot vakcīnu un zāļu eksportu. Šādi viņš varētu būt devis mājienu, ka Lielbritānijas valdība ir noslēgusi līgumu ar Oksfordas Universitāti par to, ka Apvienotās Karalistes pasūtījumam ir jābūt izpildītam vispirms. Tas ir saistošs arī kompānijai „AstraZeneca”.
Šī zāļu ražotāja vadītājs Paskals Sorio sarunā ar Eiropas Parlamenta deputātiem ir sacījis, ka Lielbritānijas valdība ir ieguldījusi naudu gan vakcīnas izstrādē, gan ražošanas jaudas palielināšanā un tādēļ esot tikai pašsaprotami, ka viņiem šobrīd tiek sniegta priekšroka.
Sorio ir arī piebildis, ka jebkurā gadījumā Lielbritānijas iedzīvotāju skaits ir krietni mazāks nekā 27 Eiropas Savienības valstīs. Tādēļ pat ja visas vakcīnas tiktu novirzītas Eiropas Savienības tirgum, tas būtiski nemainītu situāciju.
Tomēr Eiropas amatpersonas un politiķus šis skaidrojums neapmierina, jo „AstraZeneca” veic piegādes Lielbritānijai pēc grafika, bet ES valstīm ar būtisku kavēšanos.
