ES ārlietu ministri vienojās dot zaļo gaismu vēl 500 miljonu eiro piešķiršanu militārajai palīdzībai Ukrainai.
Pirmdien pie ES Padomes, kur pulcējās ārlietu ministri, notika arī Ukrainas atbalstītāju pikets. Tur skaļi izskanēja aicinājumi Eiropai rīkoties izšķirīgāk un ātrāk – gan attiecībā uz ieroču sūtīšanu, gan attiecībā uz sankcijām pret Krieviju, tai skaitā prasot nu jau nākamajā – 10. sankciju kārtā iekļaut arī aizliegumu importēt dimantus no Krievijas.
Ņemot vērā Beļģijas iebildumus (Antverpenē ir liels dimantu apstrādes un tirdzniecības centrs), dimantu importa aizliegums līdz šim nav ticis iekļauts sankcijās, lai gan ir ticis apspriests.
Baltijas valstis pirms šodienas ES ārlietu ministru sanāksmes izdarīja spiedienu uz Eiropas sabiedrotajiem, lai tie palielinātu atbalstu Ukrainas aizsardzībai. Vācijas virzienā raidītā krtika par vilcināšanos vairs pat nebija diplomātiski aizplīvurota.
"Es domāju, ka vissvarīgākā lieta, par ko mums jārunā, ir bailes. Uzskatu, ka mums ir jāuzvar savas bailes sakaut Krieviju," teica Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
"Kad runājam par papildu sankcijām, kad runājam par papildu militāro palīdzību Ukrainai – lieta, kas mūs kavē virzīties uz priekšu, ir bailes par to, kas notiks, ja Krievija patiešām zaudēs šo karu."
Ārlietu ministrus uzrunāja arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Jāpiemin arī, ka Ungārijas ārlietu ministrs galu galā paziņoja, ka nebloķēs nākamo ES militārā atbalsta maksājumu kārtu.
