Vēl pirms dažiem mēnešiem, pastiprinoties bažām par daudzu Eiropas Savienības valstu spēju nodrošināt saviem patērētājiem nepieciešamo elektroenerģiju, tieši Ukraina bija valsts, kas solīja palīdzēt Eiropas partneriem.
Tagad, kad arvien izteiktāki kļūst Krievijas uzbrukumi tieši Ukrainas elektroinfrastruktūrai, palīdzību ir gatava sniegt Eiropas Savienība.
Ukraiņu bēgļi varēs pārziemot ES valstīs
ES enerģētikas komisāre Simsone otrdien bija ieradusies Kijivā, lai paustu atbalstu Ukrainai un solītu nepieciešamo palīdzību tās elektrosistēmas stiprināšanā. Kā uzsvērusi Simsone, palīdzība tiks sniegta līdz pat Ukrainas uzvarai.
Thankful for an incredibly important dialogue on #energy with President @ZelenskyyUa today.
— Kadri Simson (@KadriSimson) November 1, 2022
Winter is coming & 🇺🇦 needs our internationally coordinated help.
Funding is just one part of the challenge, with finding the right equipment & delivering it swiftly being the others. pic.twitter.com/gmaozZmuWX
Dzīves apstākļi Ukrainā, īpaši karadarbības visvairāk skartajos apgabalos, pašlaik ir visai neapskaužami. Ne velti vēl pagājušajā nedēļā Ukrainas varas iestādes aicināja uz ārvalstīm izbraukušos ukraiņu bēgļus ziemu pārlaist savās jaunajās mītnes zemēs. Galvenokārt jau tāpēc, ka šī ziema solās būt sarežģīta gan elektroenerģijas, gan siltuma nodrošināšanas ziņā.
Čehijas iekšlietu ministrs Vits Rakušans izteicies, ka tie bēgļi, kuri no Eiropas Savienības valstīm jau bija atgriezušies Ukrainā, varēs ziemas laikā atgriezties Eiropā. Pēc viņa vārdiem, ja kāds jau ir saņēmis pagaidu aizsardzību Eiropas Savienībā, viņam ir tiesības šeit arī pārziemot.
Statistika rāda, ka visvairāk Ukrainas kara bēgļu ir atraduši patvērumu Polijā, bet proporcionāli iedzīvotāju skaitam visvairāk Ukrainas bēgļu uzņēmusi Čehija.
Reģistrēto bēgļu skaits no Ukrainas 🇺🇦 ES-27 valstīs 🇪🇺 un īpatsvars pret attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitu.
— Jānis Hermanis (@J_Hermanis) October 29, 2022
Augstākais īpatsvars - 🇨🇿🇵🇱🇪🇪🇱🇹🇱🇻.https://t.co/yq2B9xUgvD
1/2 pic.twitter.com/IrPGDkWBO0
Pēdējā laikā ļoti bieži tiek runāts arī par to, ka okupācijas spēki arvien aktīvāk atkāpjas no okupētā Hersonas apgabala. Šī apgabala kolaborantu vadības pārstāvis Vladimirs Saldo paziņojis, ka Krievija tuvākajā laikā no apgabala plānojot "evakuēt" aptuveni 70 000 iedzīvotāju. Pēc viņa vārdiem, šādai piespiedu evakuācijai, kas turpināsies trīs dienas, tikšot pakļauti cilvēki, kas dzīvo 15 kilometru joslā pie Dņepras upes.
Okupanti ievācas cilvēku pamestajās mājās
Tikmēr regulārajām apšaudēm pakļautās Mikolajevas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Kims ir izteicies, ka pašreizējās okupācijas spēku darbības liecina par viņu apņēmību reģionā palikt uz ilgu laiku.
"Okupanti masveidā liek cilvēkiem pamest savas mājas – tās tiek mīnētas un tiek izplatītas baumas, ka ceturtajā vai sestajā datumā ir gaidāmas apšaudes, iespējams apšaudēm gatavojas paši. Taču kāda jēga?
Izskatās, ka viņi savus mobilizētos izmitina tikai tajās mājās, kurās ir ērtības – gāze, elektrība, ūdens. Un tas liecina, ka viņi gatavojas šeit palikt uz ilgu laiku," spriež Kims.
"Otrkārt, mobilizētajiem tiek piedāvāti vai nu tādi apstākļi, kas ir labāki nekā viņiem mājās, vai nu tādi apstākļi, kādus viņi vispār nekad dzīvē nav redzējuši. Viņi cer, ka tad, kad viņi sāks atkāpties, šīs personas paliks šajās mājās un īpaši nevēlēsies bēgt un padoties.
Dņepras upes rietumu krastā uz civiliedzīvotāju rēķina Krievija rada lieliskus apstākļus dzīvošanai, kas faktiski ir pielīdzināmi militarizētai zonai – buferim Krimas priekšā."
Kijivā izdevies atjaunot elektrības un ūdens padevi
Pastiprinot uzbrukumus infrastruktūras objektiem visā Ukrainā, pirmdien Krievija raķetes raidīja arī pret galvaspilsētu Kijivu. Lai arī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai lielāko daļu raķešu izdevās notriekt, 80% Kijivas iedzīvotāju palika bez ūdens un elektrības.
Tagad ūdens un elektrības apgāde ir gandrīz atjaunota, taču pilsētas mērs Vitālijs Kļičko brīdinājis iedzīvotājus, ka strāvas pārtraukumi gaidāmi arī turpmāk.
Kijivas iedzīvotāji bija spiesti stāvēt garās rindās, bieži vien ilgāk par stundu, lai ar rokām sūknētu ūdeni no akām un piepildītu plastmasas pudeles un kannas.
"Nevar dabūt ūdeni, jābaidās, ka nebūs gāzes, nebūs gaismas. Piemēram, puse Kijivas ir bez gaismas un ūdens," stāsta Kijivas iedzīvotāja Lidija.
"Tas ietekmē mūsu dzīvi, tas sagādā neērtības. Bet patiesība ir tāda, ka tā nav problēma. Problēma ir tā, ka pie mums ir karš, un tā ir vienīgā problēma, kas šobrīd pastāv," norāda galvaspilsētas iedzīvotājs Deniss.
Līdz pirmdienas vakaram komunālie dienesti bija atjaunojuši elektrības un ūdens piegādi vismaz pusei Kijivas iedzīvotāju. Lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, Kijivas varas iestādes pagarināja intervālus starp metro reisiem un aizstāja trolejbusus un tramvajus ar autobusiem.
Turcija cenšas nodrošināt Ukrainai iespēju turpināt graudu eksportu
Krievija ne tikai uzbrūk Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet atkal mēģina likt šķēršļus Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportam.
Pēc tam, kad nedēļas nogalē Krievija apturēja savu dalību programmā, kas ļauj no Ukrainas izvest tur nobloķētās graudu kravas, starptautiskās sabiedrības pārstāvji ir sākuši aktīvi rīkoties, lai graudu transportēšana tomēr turpinātos un netiktu radīta jauna globālā pārtikas krīze.
Viens no aktīvākajiem starpniekiem ir Turcijas prezidents Redžeps Taijips Erdogans, kurš sazinājies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pēc telefonsarunas Erdogans paudis pārliecību, ka ir iespējams atrast konstruktīvu izeju no šīs krīzes.
Turcijas līderis uzskata, ka, atrisinot šo problēmu, rastos pamats arī turpmākām iespējamām miera sarunām starp Kijivu un Maskavu.
Pagaidām gan vienīgais panākums ir Ukrainas, Turcijas un ANO pārstāvju panāktā vienošanās, kas otrdien ļāva Odesas ostu atstāt trīs kuģiem ar graudu kravām.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
