Eiroparlaments vēlas regulāri pārbaudīt ES valstu atbilstību demokrātijas vērtībām

Eiropas Parlaments vēlas ieviest jaunu mehānismu, kas ļautu regulāri izvērtēt katras dalībvalsts atbilstību Eiropas Savienības (ES) pamatvērtībām - likuma varai un vārda brīvībai. 

Pašreiz šāds novērtējums var tikt veikts tikai krīzes situācijās, kā tas ir noticis Polijas gadījumā. Briselei trūkstot arī atbilstošu rīku, lai ietekmētu valstis. Tomēr daļa deputātu uzskata, ka šāds izvērtējums nevar būt objektīvs un pakļaus valstis nevajadzīgai kritikai.

Valstis, kas vēlas iestāties Eiropas Savienībā, tiek pakļautas rūpīgai kontrolei un izvērtējumam par to, vai tajās ir brīvas vēlēšanas, pastāv vārda brīvība un tiek ievērotas citas pamatvērtības. Tomēr pēc iestāšanās blokā šāda analīze vairs nenotiek regulāri. Un iejaukšanās notiekošajā no Briseles iestāžu puses notiek tikai krīzes situācijās, kā tas ir bijis gadījumā ar konfliktu ap Polijas Konstitucionālo tribunālu.

Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka šī lietu kārtība būtu jāmaina un Eiropas Komisijai katru gadu būtu jānāk klajā ar demokrātijas auditu katrā no dalībvalstīm. Idejas autore ir Liberāldemokrātu grupas priekšsēdētāja vietniece Sofija Intvelde no Nīderlandes.

 “Es zinu, ka vienīgā partija, kas aktīvi iestājas pret manu ziņojumu, ir Nacionālā fronte. Un tas mani zināmā mērā iedrošina,” pauda  Sofija Intvelde.

Francijas Nacionālā fronte, ko vada pazīstamā eiroskeptiķe Marina Lepēna, tik tiešām asi iebilst pret šo ieceri. Partijas deputāts Žils Lebretons debatēs pasvītroja, ka tā ir atklāta vēršanās pret divām valstīm – Poliju un Ungāriju.

 “Šis ziņojums ir vēl viens pierādījums Eiropas Savienības sovjetizācijai. Tādēļ es uzstāju, ka brīvības vārdā mums būtu jāatsakās no šī teksta,” sacīja Lebretons.

Pret ir arī Polijas valdošās partijas ''Likums un taisnīgums'' deputāts Eiropas Parlamentā Kazimirs Ujazdovskis. Pēc viņa domām, šāds izvērtējums pēc būtības nevar būt objektīvs.

 “Šis ziņojums piedāvā ieviest diezgan patvaļīgi izmantojamu mehānismu. Turklāt pastāv risks, ka pati likuma varas ideja tiks pakļauta partiju politiskajiem uzskatiem. Es uzskatu, ka mums drīzāk būtu jādomā par atbalsta dialogu un savstarpējās uzticības veicināšanu,” norādīja Ujazdovskis.

Tomēr pārliecinošs vairums eiroparlamentāriešu atbalstīja ieceri un mudina Eiropas Komisiju izveidot mehānismu, lai vērtētu, vai kādas dalībvalsts valdība sistemātiski nepārkāpj pamatprincipus un nevēršas pret vārda brīvību. “Par” balsoja 505 deputāti, bet “pret” bija tikai 171.

Līdztekus uzraudzībai eiroparlamentārieši vēlas, lai komisijai būtu iespēja arī efektīvi ietekmēt tās valstis, kuru politiskā vadība atsakās spēlēt pēc noteikumiem.

Lai gan Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss uzrunā pasvītroja pamatbrīvību nozīmi, viņš nesniedza atbildi, vai šāds mehānisms, viņaprā,t tik tiešām būtu nepieciešams.

 “Bez pilnīgas likuma varas principu ievērošanas visā Eiropas Savienībā tā būs nolemta sabrukumam. Jo tieši likuma vara ir pamats, uz kura ir uzbūvēta šī konstrukcija. Ja mēs atteiksimies no likuma varas principu ievērošanas, tad nekas nespēs saturēt Eiropas Savienību kopā,” sacīja Timmermanss.

Pēdējā laikā deputātu satraukumu ir izsaukusi situācija gan Polijā, gan Ungārijā. Varšava  joprojām nav atrisinājusi konfliktu ar Konstitucionālā tribunāla vadību un atsakās publicēt tiesas spriedumus. Savukārt Ungārijā nesen tika slēgts lielākais opozīcijas laikraksts un tā žurnālisti ir pārliecināti, ka tas ir noticis premjera Viktora Orbāna spiediena dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt