Rūpes par pieminekļiem
Harkivā ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko piemineklis jau pilnībā apkrauts ar smilšu maisiem, lai to pēc iespējas pasargātu no Krievijas raķešu triecieniem. Netālu tas pats tiek darīts ar vēl vienu no Harkivas lielajiem pieminekļiem, kas veltīts Ukrainas neatkarības proklamēšanai.
Darbs notiek pamazām, taču neatlaidīgi.
Ukrainas "Neatkarības pieminekli", kas atrodas vienā no centrālajiem – Konstitūcijas laukumā –, tāpat kā citus nostiprina ar smilšu maisiem, kurus savukārt ietver baļķu rāmī. Nostiprināšanas darbus cer pabeigt līdz pareizticīgo Lieldienām, jo raķetes Harkivā var trāpīt jebkurā vietā.
Nerimst draudi
Harkivas komunālo pakalpojumu uzņēmuma darbinieks Vitālijs Kračuks sacīja: "Draudi ir katru dienu. Ja atrodaties Ukrainā, tad to redzat, dzirdat, zināt. Draudi katru dienu, uzbrukumi un raķešu triecieni pret Harkivu neapstājas. Diemžēl tāda ir situācija. Karš uz pilnu jaudu."
To Harkiva smagi izjutusi no kara pirmajām dienām. Marta sākumā Krievijas raķešu triecienā tika iznīcināta Harkivas apgabala administrācijas ēka. Viena raķete pie pamatiem, otra – pa jumtu. Lai arī apkārtne jau sen pēc iespējas sakopta, tuvumā joprojām var atrast dažādas atlūzas.
Nopostīta tika arī Maidanam veltītā telts. Nu tā daļēji atjaunota, un brīvprātīgie atkal dežūrē. Anna pastāstīja – viņai nav bažu, ka varētu trāpīt atkal, jo otrreiz tajā pašā vietā lādiņš nekrītot.
Cer – Krievijas armija drīz pazudīs no Harkivas pievārtes un Ukrainas.
"Pasē esmu ierakstīta kā krieviete. Mana dzimtā valoda ir krievu. Bet es dzīvoju Ukrainā. Un gribu, lai mana valsts būtu neatkarīga, bagāta. Lai Krievija to nelaupītu, kā to darījusi visu šos 30 gadus," viņa sacīja.
Anna turpināja: "Visas šīs runas par krievvalodīgu aizsargāšanu, rūpēm, atbrīvošanu – tas viss ir meli. Viņi paverdzināja savus krievvalodīgos iedzīvotājus un mēģina paverdzināt krievvalodīgos citās valstīs."
Šajās dienās Harkivas ielas ir patukšas. Daudzi aizbraukuši, tomēr daļa uzturas tepat netālu, gatavi atgriezties.
Harkivas iedzīvotājs Antons sacīja: "Mēs tikai uz pāris dienām atbraucām. Bet tā neesam te bijuši jau kādu mēnesi. Iesim uz apgabala slimnīcu, tantei vajag dabūt insulīnu. Viņai diabēts. Atmosfēra ir smaga. Daudzi draugi vēl ir šeit. Kādam ģimene, kādam darbs – pamatā tāpēc viņi neizbrauc."
Savukārt Tatjana piebilda: "Bet citi – gultā guloši slimnieki. Katru kaut kas šeit tur. Bet citādi – kurš varēja, tas aizbrauca."
Starp retajiem uz ielas sastopami Jevgenijs un Antons. Viņi saka, ka ir īsti harkivieši, visu mūžu te nodzīvojuši, tādēļ palika šeit un kā brīvprātīgie palīdz citiem.
Jevgēnijs norādīja: "Mums abiem ir ģimene, viņus nosūtījām uz ārzemēm, jo šeit ļoti nedroši. Paši redzat, kāda situācija. Patlaban gaisa trauksme."
"Ļoti daudz tautiešu palīdz, pastāvīgi sūta finanšu palīdzību slimnīcām, bērnunamiem, visiem vecīšiem. Iedzīvotāji šobrīd ļoti saliedējušies," papildināja Antons.
Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā valda cerība, kaut karš ātrāk beigtos.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
