Diskusijas par Ukrainas austrumu reģionu īpašo statusu aizsākās jau laikā, kad bruņotais konflikts reģionā vēl faktiski pat nebija īsti sācies. Vēlāk, gan Ukrainas valdībai, gan prokrieviskajiem kaujiniekiem piekāpjoties atsevišķos jautājumos, tika panākta vienošanās, ka pretterorisma operācijas rajonā uz trijiem gadiem tiks ieviests īpašs pārvaldes statuss.
Tieši pirms nedēļas Ukrainas Augstākā Rada pieņēma atbilstošu likumu. Kā toreiz komentēja Ukrainas prezidents Petro Porošenko, galvenais ir nodrošināt to, lai visas konfliktā iesaistītās puses nākotnē pieturētos pie likumiem un veicinātu miera turpināšanos reģionā. Turklāt runa vairs neesot par kaujinieku kontrolētajām teritorijām, bet gan par kaimiņvalsts okupētajām teritorijām.
Likumā par vairāku Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonu vietējās pašpārvaldes īpašo statusu noteikts, ka vietējo varas iestāžu vēlēšanas šeit plānotas šī gada 7.decembrī.
Taču, kā šodien paziņojis pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas tā dēvētais premjerministrs Aleksandrs Zaharčenko, nekādas Kijevas organizētās vēlēšanas, tostarp 26. oktobrī plānotās parlamenta vēlēšanas, viņu kontrolētajās teritorijās netiks atļautas.
Tā vietā Doņeckas tautas republika savā teritorijā 2. novembrī rīkošot paši savas republikas vadītāja un parlamenta vēlēšanas.
Tādu pašu apņemšanos pauduši arī pašpasludinātās Luhanskas tautas republikas līderi.
Jau iepriekš vairāki eksperti prognozēja, ka vēlēšanas Ukrainas austrumos noteikti būs ļoti sarežģītas, ja ne pat neiespējamas. Proti, Kijevai varētu rasties iespējas apgalvot, ka Donbasa vēlēšanu iznākums nav objektīvs, jo visiem iedzīvotājiem bruņoto kaujinieku klātbūtnes dēļ nav vienāda piekļuve balsošanas procesam. Savukārt paši nemiernieki varētu apgalvot, ka viņiem netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas kandidēt vēlēšanām. Trešais strīdīgais jautājums būtu aģitācijas kampaņa un piekļuve medijiem.
Bet tikmēr, kā ziņo aģentūra "UNN", Ukrainas parlamenta spīkers Oleksandrs Turčinovs joprojām pat neesot parakstījis likumu par atsevišķu Donbasa reģionu īpašo statusu, jo līdz galam tā arī neesot saskaņots likuma teksts. Iepriekš partijas "Batkivščina” deputāts Andrijs Ševčenko pievērsis uzmanību, ka
likumā esot veiktas slepenas izmaiņas, tostarp nosakot to, ka pilnvaras par īpašā statusa teritoriju noteikšanu ir tikai un vienīgi Ukrainas drošības dienesta paspārnē esošajam Pretterorisma centra vadītājam.
Tikmēr socioloģisko pētījumu kompānija "GFK" ir veikusi Ukrainas iedzīvotāju aptauju par Donbasa reģiona īpašo statusu. Atbalstu šādam likumam pauduši gandrīz 39% aptaujāto, kamēr aptuveni 44% pret to iebilst. Vairāk nekā 60% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka jaunais likums nespēs nodrošināt mieru Ukrainas austrumos
Jau ziņots, Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem, tai skaitā, par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru drošības zonu Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.
Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
