ĪSUMĀ:
- Jautājumu ir daudz, tie ir diezgan tehniski un piņķerīgi.
- Dombrovskis rosināja domāt par centralizētāku cīņu ar naudas atmazgāšanu.
- Dombrovskis: Pārejai uz klimata neitralitāti būs jāiegulda arī privātajam sektoram.
- Viņš solīja: Eiropas Investīciju banka palielinās ieguldījumus zaļajos projektos no 25% līdz 50% no kopējā portfeļa.
Jautājumi ir diezgan tehniski un brīžiem arī visai piņķerīgi. Deputāti lielākoties vēlas zināt par nākamās Eiropas Komisijas plāniem dažādās ekonomikas jomās. Viens no jautājumiem, piemēram, bija par celtniecības sektora grūtībām un strādnieku trūkumu tajā.
Vairākkārt tika prasīts arī par iespējām uzlabot cīņu ar naudas atmazgāšanu. Te Dombrovskis rosināja domāt par centralizētāku cīņu ar naudas atmazgāšanu un atsevišķu funkciju nodošanu kādai no Eiropas Savienības iestādēm.
"Mums ir vieni no visstingrākajiem noteikumiem par naudas atmazgāšanu pasaulē – mūsu naudas atmazgāšanas novēršanas direktīva. Bet tajā pašā laikā šo tiesību aktu piemērošana notiek valstu līmenī, un, kā parādīja nesenie naudas atmazgāšanas skandāli visā ES, tā ir nevienmērīga. Tāpēc, kā es jau teicu – savā ievadā es saskatu daudzus argumentus par labu tam, lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzdevumi tiktu koordinēti caur Savienības struktūru," sacīja Dombrovskis.
Daudz tika runāts par pāreju uz klimata neitralitāti un nepieciešamību finansēt pārmaiņas. Dombrovskis atzina, ka tuvāko desmitgažu laikā ekonomikas pārstrukturēšanai būs vajadzīgi vairāki triljoni eiro. Ir skaidrs, ka tikai daļa no šīs naudas nāks no Eiropas vai valstu budžeta.
Naudai ir jānāk arī no privātā sektora. Tādēļ ir svarīgi radīt apstākļus, lai investīciju fondi, pensiju fondi un citi ieguldītu zaļajā ekonomikā. Dombrovskis solīja, ka Eiropas Investīciju banka kļūs par klimata banku un palielinās ieguldījumus zaļajos projektos no 25% līdz 50% no kopējā portfeļa.
Tāpat tika daudz tika prasīts par sociālo dialogu un tā spēcināšanu. Dombrovskis solīja izveidot plānu, kā dzīvē īstenot Eiropas sociālā pīlāra principus. Viņš arī sacīja, ka viņa amata nosaukums – ekonomika cilvēku labā nozīmē, ka nākamajā sasaukumā komisija daudz uzmanības pievērsīs tam, lai ekonomiskā izaugsme nestu taustāmus ieguvumus iedzīvotājiem un vienlaikus būtu arī ilgtspējīga.
Iztaujāšana nav tikai formalitāte. Topošo komisāru iztaujāšana ir būtisks process. Aizvadītajā nedēļā vairāku kandidātu atbildes deputātus nav apmierinājušas. Tādēļ vienlaikus ar Dombrovska iztaujāšanu citā komitejā notiek otrā tikšanās ar Polijas izvirzīto kandidātu uz lauksaimniecības komisāra posteni.
Tāpat ir iespējams, ka parlamentā varētu nākties atgriezties zviedru komisāres kandidātei Ilvai Johansonei. Viņa ir izvirzīta iekšlietu komisāres postenim. Tāpat arī topošā franču komisāre Silvija Gilāra ir visnotaļ nepatīkamā situācijā. Viņai tiek pārmests, ka viņa ir izmantojusi savus palīgus Eiropas Parlamentā uzdevumiem, kas nav paredzēti. Šī iemesla dēļ viņa bija spiesta atkāpties no Francijas aizsardzības ministres amata un atmaksāja parlamentam 45 000 eiro.
Tomēr par Dombrovska apstiprināšanu šaubu ir ļoti maz.
Lai Urzulas fon der Leienas izveidotā jaunā Eiropas Komisija varētu sākt savu piecu gadu pilnvaru termiņu, Eiropas Parlamentam jāapstiprina komisijas sastāvs. Vispirms EP komitejas novērtē un sniedz atzinumu par komisijas priekšsēdētājas fon der Leienas izvirzīto komisāru kandidātu atbilstību paredzamajam amatam un atbildības jomai. 23. oktobrī Strasbūrā paredzēts balsojums par komisijas pilnvaru apstiprināšanu (viens balsojums par visu komandu, ne katru komisāra amata kandidātu).
