Panorāma

Panorāma

Panorāma

Juglas ezerā noplūst naftas produkti

Balsojums par EK prezidenta amata kandidāti

Par Eiropas Komisijas prezidenti apstiprina Urzulu fon der Leienu

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 16.jūlijā, balsojumā par Eiropas Komisijas prezidenti apstiprināja Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu. Viņas izvirzīšanas process augstajam amatam bija izpelnījies ļoti pretrunīgus vērtējumus.

Lai Leiena ieņemtu Eiropas Komisijas prezidenta amatu, par viņu bija jānobalso vismaz 374 no 746 deputātiem.

Par viņu nobalsoja 383 deputāti, vēsta "Euronews". 

No Latvijas deputātiem pret viņu balsoja Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības, bet atturējās Nacionālās apvienības pārstāvji Roberts Zīle un Dace Melbārde.

Fond der Leiena nomainīs amatā Žanu Klodu Junkeru 1.novembrī.

“Es jūtos ļoti pagodināta. Es pateicos jums par man pausto uzticību. Uzticība, kas izteikta man, ir jūsu pārliecība par Eiropu, pārliecība par vienotu un stipru Eiropu – no austrumiem līdz rietumiem, no dienvidiem līdz ziemeļiem, jūsu pārliecība par Eiropu, kas ir gatava cīnīties par nākotni, nevis vienam pret otru, jūsu pārliecība par Eiropu, kas kopā stāsies pretī mūsdienu lielajiem izaicinājumiem. Tā ir liela atbildība, un mans darbs sākas tūlīt,” pēc balsojuma sacīja fon der Leiena.

Fon der Leiena uzrunā parlamentam arī uzsvēra, ka viņas vēstījums parlamentam ir aicinājums strādāt kopā un strādāt konstruktīvi.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc balsojuma sacīja, ka “tagad sāksies Eiropas iestādēm ļoti nozīmīga fāze: mums jāsagatavojas komisāru kandidātu uzklausīšanai, kam, kā jūs zināt, Parlaments pievērsīs ļoti rūpīgu uzmanību”, informēja  Eiropas Parlaments.

Par Eiropas Komisijas prezidenti apstiprina Urzulu fon der LeienuGints Amoliņš

    “Mēs sagaidām, ka Jūsu šodien debatēs minētais jautājumu loks būs arī Jūsu komisāru kandidātu uzmanības centrā,” sacīja Sasoli.

    “Nākamie gadi Eiropai būs ļoti būtiski, un mēs būsim sekmīgi tikai tad, ja visas iestādes cieši sadarbosies,” uzsvēra Parlamenta priekšsēdētājs.

    Tagad jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja dalībvalstu vai to valdību vadītājiem nosūtīs uzaicinājumus izvirzīt kandidātus komisāru amatiem. Kandidātu uzklausīšana atbildīgajās Parlamenta komitejās paredzēta no 30. septembra līdz 8. oktobrim.

    Pēc tam Parlamentam jābalso par visu Komisijas sastāvu. Paredzams, ka tas notiks 21. - 24. oktobra plenārsēdē.

    Pirms EP deputātu balsošanas un debatēm par viņas kandidatūru fon der Leiena pirmo reizi izklāstīja savu redzējumu turpmākajiem gadiem. Viņa uzsvēra, ka ir pirmā sieviete, kura tiek izvirzīta šim ietekmīgajam amatam, un solīja panākt, ka nākamajā Eiropas Komisijā puse no komisāriem būs sievietes.

    Līdzīgi kā iepriekš viņa pieskārās arī klimata pārmaiņām, kā arī runāja arī par interneta milžu aplikšanu ar nodokļiem, starptautisko tirdzniecību un vajadzību līdzsvarot sociālo aizsardzību un tirgus ekonomiku.

    Tomēr vēl neilgi pirms balsojuma nebija skaidrības, vai šie solījumi spēs pārliecināt vairumu deputātu nobalsot par fon der Leienu. Arī EP deputāti no Latvijas nebija vienprātīgi par atbalstu Leienai EK vadītājas amatā.

    Viņas apstiprināšana amatā nebija pilnīgi droša, jo kreisie, zaļie un labējie solīja balsot pret. Trīs lielās proeiropeiskās grupas Eiroparlamentā – Tautas partija, sociāldemokrāti un liberāļi solīja balsot par Urzulu fon Leienu, lai gan viņu vidū ir atsevišķi deputāti, tai skaitā no Vācijas, kas ir pret.

    Tas, ka fon der Leiena centās gūt atbalstu arī citās grupās, bija ļoti jūtams viņas otrdienas runas laikā, kurā viņa solīja lietas, kas tuvas gan sociāldemokrātiem, gan arī zaļajiem, piemēram, Eiropai jākļūst par pirmo klimata neitrālo kontinentu pasaulē nākamo 30 gadu laikā un tāpēc esošās apņemšanās CO2 izmešu samazināšanā ir nepietiekamas. Bet viņa arī piedāvāja risinājumus – kā atbalstīt tās valstis, kuru ekonomikai šī pāreja būs ļoti smaga.

    Urzula fon der Leiena iepina arī savu dzīvesstāstu – kā viņa bijusi ģimenes lietu ministre, nākusi no septiņu bērnu ģimenes un viņai pašai arī ir septiņi bērni. Un viņa uzņēmusi savā ģimenē bēgli.  

    “Pirms četriem gadiem, man paveicās uzņemt 19 gadus vecu bēgli no Sīrijas savās mājās, savā ģimenē. Viņš nerunāja vāciski, viņš bija dziļi traumēts no pieredzētā pilsoņu karā un bēgot no tā. Šobrīd, četrus gadus vēlāk, viņš tekoši runā vāciski, angliski un, protams, arābiski. Viņš pa dienu ir kopienas līderis profesionālajā apmācībā un pa vakariem mācās vakarskolā. Viņš mūs visus iedvesmo,” stāstīja fon der Leiena.

    Galveni iebildumi pret Urzulu fon der Leienu bija par veidu, kā dalībvalstis viņu izraudzījās, ignorējot partiju uz vēlēšanām izvirzītos vadošos kandidātus, jo tas daudziem šķiet nedemokrātiski.

    “Es domāju, ka tas būtu fantastiski, ja sieviete būtu komisijas prezidente, un tas ir lielākais iemesls balsot par fon der Leienu. Bet mums bija arī sievietes vadošās kandidātes, un kāpēc viņām nav šādas iespējas?” vaicāja  Zaļo partijas vadošā kandidāte no Vācijas Ska Kellere.

    Otrkārt, daļa uzsvēra, ka, meklējot pēc iespējas plašāku atbalstu, fon der Leiena kļuvusi pārāk kreisa, lai gan viņa nāk no Tautas partiju grupas,  tātad centriski labējiem.

    “Ļoti lielā mērā tas, ko viņa šodien teica, ir ļoti tuvu tieši sociāldemokrātiskām programmatiskām nostādnēm,” atzina EP deputāts Nils Ušakovs (“Saskaņa”).

    “Vilšanās, nepārprotami, jo ir ļoti pārspīlēti, nepārdomāti zaļa politika – nodeva zaļajiem, kuriem tas tāpat droši vien nebūs pietiekami. Liela nodeva sociāldemokrātiem – ar minimālās algas noteikšanu visai Eiropas Savienībai, lai arī to minimālo algu normāli nosaka pēc subsidiaritātes principa Latvijas valdība,” noradīja EP deputāts no Nacionālās apvienības Roberts Zīle.

    Tikmēr EP deputāts no Lielbritānijas Naidžels Farāžs (“Brexit” partija) paziņoja, ka “viņa vēlas izveidot centralizētu, nedemokrātisku modernu komunisma formu”.

    Savukārt EP deputāts no “Attīstībai/Par!” Ivars Ījabs norādīja, ka “arī Latvijā mēs zinām, ka vesela virkne amatpersonu pirms nokļūšanas amatā runā apmēram tāpat. Komisija noteikti mainīsies ar to savu seju. Jo es uzdrošināšos cerēt, ka Urzula fon der Leiena būs labāka ES un Eiropas Komisijas seja nekā Žans Klods Junkers, kuru mēs pēdējos gados atceramies ne vienmēr tajā pašā labākajā kondīcijā”.

    Taču līdzšinējais EK komisārs no Latvijas Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”), kas strādās fon der Leienas vadītajā komisijā, radikālas pārmaiņas salīdzinājumā ar Junkera komisiju negaida un plāno būt komisārs jomā, kas tuva esošajai.

    “Faktiski tas uzstādījums būtu turpināt darbu tādā portfelī, kas saistīts ar ekonomiku vai finansēm,” norādīja Dombrovskis.  

    KONTEKSTS:

    ES līderi par Urzulas fon der Leienas kandidatūru jūlija sākumā vienojās negaidīti. Leienas izvirzīšanas process augstajam amatam ir izpelnījies ļoti pretrunīgus vērtējumus, un daudzi deputāti bija skeptiski noskaņoti par iespējām amatā apstiprināt personu, kas nekandidēja maijā notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās.

    Pirms balsojuma nebija pārliecības, ka viņa gūs pietiekamu atbalstu, lai kļūtu par pirmo sievieti Eiropas Komisijas prezidenta amatā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti