Dziedot līdzi skaļruņiem un skandējot tādu saukļus kā „Lai dzīvo Spānija, lai dzīvo Eiropa, lai dzīvo karalis!” un „Pudždemonam cietumu”, simtiem tūkstoši cilvēku ar Spānijas, Katalonijas un Eiropas Savienības karogiem svētdien izgāja ielās Barselonā. Viņi iestājās par Spānijas vienotību un nosodīja reģionālā parlamenta deputātu piektdienas balsojumu par Katalonijas neatkarības pasludināšanu un atdalīšanos. Klusējošais vairākums beidzot ir runājis – tā simtiem tūkstošu cilvēku lielo protestu Barselonā Spānijas vienotības atbalstam raksturojusi Katalonijas galvenā opozīcijas partija. Vairāki protestētāji pat pieprasījuši Katalonijas līderi Karlesu Pudždemonu likt cietumā. Spānijas prokuratūra nākamnedēļ varētu izvirzīt pret viņam apsūdzības par “sacelšanos”, un ja tiesa tās akceptēs, viņam var draudēt līdz pat 30 gadiem cietumā. Viens no beļģu ministriem jau piedāvājis Pudždemonam patvērumu Beļģijā. Madrides valdības pārstāvis gan apgalvo, ka Pudždemonam būs tiesības piedalīties 21.decembrī izsludinātajās reģiona vēlēšanās. Taču, ja viņš tiks notiesāts, šāda iespēja viņam tiks liegta.
Aprēķini par to, cik tieši cilvēku piedalījās demonstrācijās pret Katalonijas neatkarību, krasi atšķīrās. Policijas vērtējumā, tie bija aptuveni 300 tūkstoši cilvēku. Tikmēr gājiena rīkotāji teica, ka demonstrantu skaits pārsniedza vienu miljonu. Rēķināšanā iesaistījās arī Spānijas valdība, tāpat paziņojot, ka demonstrācijā Barselonā par Spānijas vienotību piedalījās viens miljons cilvēku.
Pēdējās nedēļās Barselona piedzīvojusi vairākas ievērojamas demonstrācijas gan „par”, gan „pret” Katalonijas neatkarību.
Šī notika pēc tam, kad Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu. Spānijas Senāts vienlaikus ļāva premjera Marjano Rahoja valdībai piemērot Konstitūcijas 155.pantu – apturēt Katalonijas autonomiju un pārņemt tiešu pārvaldi pār reģionu. Rahojs atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, un paziņoja, ka decembrī reģionā notiks ārkārtas vēlēšanas. No amata atceltais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons Madrides rīcību nosauca par nelikumīgu un aicināja uz miermīlīgu, „demokrātisku pretošanos.”
Ja vēlēšanas Katalonijā notiktu tagad, separātiski noskaņotās partijas zaudētu vairākumu un uzvarētu tās, kas iestājas „pret” reģiona neatkarību. Tiesa, ar minimālu pārsvaru.
Par to liecina laikraksta „El Mundo” svētdien publicēta aptauja. Saskaņā ar to, neatkarības pretinieku partijas iegūtu aptuveni 43%, bet separātiski noskaņotās – ap 42% procentiem balstu. Starpība ir mazāk nekā procentpunkts.
Jāatgādina, ka pirms četrām nedēļām notikušajā neatkarības referendumā pārliecinošs vairākums nobalsoja „par” neatkarību, taču vēlētāju aktivitāte bija vien ap 40% - tie, kas ir „pret” neatkarību, balsojumu boikotēja.
Tikmēr viens no Beļģijas valdības ministriem izteicies, ka šī valsts varētu sniegt politisko patvērumu Madrides no amata atceltajam Katalonijas līderim Pudždemonam, ja viņš izlemtu to lūgt. Šādi paziņojumi rada augsni diplomātiskam saspīlējumam starp divām Eiropas Savienības valstīm – Spāniju un Beļģiju.
Spānijas prokuratūra apsver tuvākajās dienās Pudždemonam izvirzīt apsūdzības par „sacelšanos” – par to draud līdz 30 gadu cietumsods. Beļģijas imigrācijas ministrs Teo Frankens svētdien apšaubīja, vai Pudždemonam Spānijā būtu garantēta „taisnīga tiesa”. Frankens piebilda, ka „nav nereāli” Pudždemonam un viņa sabiedrotajiem lūgt patvērumu Beļģijā. Tiesa, pagaidām nav nekādu pazīmju, kas liktu domāt, ka Pudždemons grasās pamest Kataloniju.
