Vēl pirms dažiem gadiem te drīkstēja pārvietoties tikai bruņumašīnās un bruņuvestēs. Jebkurā brīdī no osetīnu puses varēja atskanēt automāta kārtas. Šāva ne vien uz gruzīniem, bet arī uz ES novērotājiem. Šobrīd spriedze ir mazinājusies. Situācija ir stabila, bet ne ideāla, saka novērotāji.
Karapila ciemā Krievijas un Dienvidostejas pārstāvji ar buldozeru ir novilkuši līniju laukā - tagad šī teritorija ir sadalīta. Gruzija to uzskata par savas teritorijas pārkāpšanu. Šī robežlīnija stiepjas pāri laukiem un kalnā, apmēram 10 kilometru garumā.
Pēc pensijas – pārkāpjot robežu
Pēc kara Krievija vienpusējā kārtā sāka vilkt jaunu robežu atbilstoši Padomju Savienības republiku un autonomo apgabalu kartēm. Dzeloņstieples rēgojas 50 kilometru garumā.
“Arī senāk te robeža bija. Robeža bija 1921.gadā pie toreizējās padomju varas. Tolaik šis bija Ļeņinogorskas rajons, viņu apgabala teritorija,” saka Karapila ciema iedzīvotājs Hurams Pazagašvili.
Ja gruzīnu zemnieki vai gani šķērso līniju, krievu robežsargi viņus apsūdz valsts robežas pārkāpšanā. Septiņu gadu laikā uz Dienvidosetijas administratīvās līnijas aizturēti vairāk nekā 800 Gruzijas pilsoņu par to, ka viņi apmeklējuši savus zaudētos tīrumus un ganības, vākuši malku un lasījuši savvaļas ogas. Aizturētajiem jāmaksā naudas sods vai draud vairāku dienu arests osetīnu policijas iecirknī.
“Ja esi pārkāpis līniju, paņems ciet un aizvedīs uz Chinvali. Daudzus saņēmuši ciet. Gadās arī, ka osetīni nāk pēc pensijas uz šo pusi. Viņi saņem Gruzijas pensiju. Viņi atnāk, paņem naudu un, kad atgriežas Dienvidosetijā, viņi iekrīt slēpnī. Sanāk, ka viņi paši savējos ķer,” saka Hurams Pazagašvili.
Viņam pašam Dienvidosetijā ir radinieki, taču viņš pēdējo astoņu gadu laikā tur ne reizi nav bijis, arī radinieku viņu nav apciemojuši.
Gruzijas valdība pierobežas ciemos ievilkusi gāzi un ierīkojusi ūdensvadu. Taču tas nav darījis dzīvi vieglāku. Te nav darba. Bet izaudzētos dārzeņus un augļus nav kur pārdot. Pirms kara ražu veda uz Dienvidosetijas galvaspilsētu Chinvali, kas labi saskatāma no šejienes. Tur ir liels tirgus. Tagad gruzīniem ceļš uz turieni ir slēgts.
Noslēgti arī apūdeņošanas kanāli no Dienvidosetijas, atstājot pierobežas laukus sausus.
Ciems ar dzeloņstiepļu žogu pa vidu
Jau astoņus gadus Khurvaleti ciema iedzīvotāji viens otram rokas var paspiest tikai caur dzeloņstieplēm. Dzeloņstieple ir sadalījusi ciemu ciemu daļās.
Šādi uz pusēm pāršķelti gruzīnu ciemi blakus Dienvidosetijai ir 15. Tomēr visā konflikta zonā nav otra tāda ciema kā Khurvaleti.
“Aiz dzeloņstieples palika dzīvot viens vīrs ar ģimeni. Viņš tur osetīnu pusē palika vienīgais no visa mūsu ciema! Tajā pusē palika arī mūsu dārzi un 2 - 3 mājas. Viņš viens ar sievu un mazdēlu palika dzīvot, pārējie pārcēlās uz kalniem. Neviena cita tur nav,” stāsta kāds ciema iedzīvotājs.
Viņš runā par 83 gadus veco Davitu Vanišvili, kura ģimene atteicās pamest māju un pārcelties, kad sāka vilkt robežu. Un dzeloņstieples tā arī novilka - gruzīnu zemnieka sēta ir nošķirta un osetīnu pusē.
Davits ar žurnālistiem cenšas vairs nerunāt, kopš viņu piekāva krievu vai osetīnu karavīri par to, ka vecais vīrs Rietumu preses pārstāvjiem bija stāstījis, kā viņam klājas un ko viņš redz osetīnu pusē. Davits nedrīkst pārkāpt Krievijas savilktās dzeloņstieples, pat lai satiktu ģimenes locekļus, kuri mīt tepat dažus metrus tālāk žoga Gruzijas pusē.
“Mans dēls atbrauc no jūsu puses. Stāv pie žoga un raud. Vienu reizi krievi viņu arestēja. Pēc tam teica – ja pieķers vēlreiz, aizvedīs nevis uz Chinvali, bet uz Krieviju,” saka vecais vīrs.
Lieldienās gruzīnu žurnālistiem izdevās satikt Vanišvili. Palīdzības dienesti un ģimenes locekļi slepus, kad neredz Krievijas robežsargu patruļa, nodod viņam pārtiku, zāles vai ko citu nepieciešamo.
“Nesen atbrauca ārsti no Tbilisi. Lūdza, lai es parādu sievu. Es atbildēju - viņa nevar pastaigāt. Kā lai es viņu līdz šejienei atvedu?” stāsta Davits.
Diplomāti un ārvalstu amatpersonas bieži brauc apskatīt dzeloņstieples, kas šķir šo gruzīnu no pārējās valsts. Kā skumji saka ciema ļaudis - valdība uzskata Davitu par varoni, bet, ja politiķiem patiešām rūpētu šī vīra liktenis, viņi jau sen būtu viņam nopirkuši māju Gruzijas pusē.
Pēc robežlīnijas novilkšanas arī ciema kapsēta tagad atrodas Krievijas okupētajā teritorijā, un daudzi vairs nevar apmeklēt radinieku kapus.
Ļaudīm nav tiesību apmeklēt arī baznīcas otrā pusē. Dievidosetijas pierobežā ir desmitiem kapsētu un dievnamu, kas nošķirti no draudzēm.
Gruzijas valdība uzcēlusi 132 mājas gruzīniem, kuri bija spiesti bēgt no Dienvidosetijas, un katrai ģimenei ierādījusi 500 kvadrātmetru zemes gabalu. Oficiāli tā ir pārvietoto personu apmetne.
Khurvaleti ciema iedzīvotājs Džano Ahšvili savā gabalā iestādījis plūmes un ābeles. Taču bez ūdens viss iznīkst.
“Tagad jau nešauj. Pagaidām ir mierīgi, bet vienalga sirdī ir nemiers,” viņš saka.
ES vērotājiem mandāts ir, bet Krievija viņus neielaiž
ES novērošanas misijai ir mandāts, kas darbojas visā Gruzijas teritorijā. Tas nozīmē arī - Dienvidosetijā un Abhāzijā. Taču Krievija tur novērotājus neielauž.
“Šo līniju Gruzijas valdība neatzīst. To atzīst Dienvidosetija. Mūsu novērošanas misija novēro un fiksē, kas notiek gar administratīvo līniju. Un mēs par saviem novērojumiem ziņojam Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, kas saņem informāciju un seko tam, kāda ir situācija un kā tā attīstās,” stāsta Eiropas Savienības novērošanas misijas preses un publiskās informācijas virsnieks Hasse Resenbro.
“Mēs to neuzskatām par robežu. Bet Dienvidosetija to uzskata par valsts robežu. Jūs redzējāt zaļās zīmes ar uzrakstu “valsts robeža”. Dienvidosetija šajā apgabalā fiziski veido robežu, kas iepriekš bija redzama tikai kartē, bet tagad ir arī dabā. Ar dzeloņstieplēm, ar līnijām līdzenumos un zīmēm. Šādi robeža kļūst daudz redzamāka,” atzīst Resenbro.
Krievija nostiprinās Dienvidosetijā arī militāri. Ieplakā aiz sakaru torņa ir armijas bāze. Pēc kara Krievija atzina Dienvidosetiju kā neatkarīgu valsti. To atzīst vēl vienīgi Venecuēla, Nikaragva un pāris Klusā okeāna salu. Dienvidosetija plāno nākamgad rīkot referendumu par pievienošanos Krievijai - līdzīgu tam, kāds notika Krimā. Gruzijas valdība nosoda osetīnu ieceri un to nosaukusi par Krievijas lienošās okupācijas politikas turpinājumu.
