Starp demonstrantiem bija gan antikomunistiskās kustības kādreizējie aktīvisti, gan labējo partiju atbalstītāji, gan ļaudis, kas apgalvo, ka cietuši no tiesu netaisnīgās attieksmes, vēsta aģentūra PAP.
Polijas prezidents Andžejs Duda šonedēļ parakstīja likumu par tiesnešu disciplināro sodīšanu, kas papildus saspīlējis Varšavas attiecības ar Briseli, un Eiropas Komisija (EK) lūgusi Eiropas Savienības (ES) Tiesu šo likumu iesaldēt, kamēr netiks izvērtēta tā atbilstība ES tiesību normām.
Laikraksts "Rzeczpospolita daily", atsaucoties uz anonīmām ES amatpersonām, vēsta, ka ES Tiesa drīzumā varētu Polijai piemērot divus miljonus eiro lielu ikdienas sodanaudu, ja Varšava atteiksies iesaldēt Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību.
Polijas valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai izskaustu korupciju un pārskatītu tiesu sistēmu, kas vēl nav pilnībā atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma. Taču reformu pretinieki apgalvo, ka reformas graujot tiesu neatkarību un pakļaujot tās politiskajai kontrolei.
Uz demonstrantu lozungiem, piemēram, bija lasāmi tādi saukļi kā "Atcelt no amatiem noziedzniekus tiesnešu mantijās".
Demonstrācijas organizators Ādams Borovskis, kādreizējais disidents komunistiskā režīma laikā, norādījis, ka līdz šim ielās izgājuši vienīgi tie, kas iestājas pret valdības īstenotajām reformām.
