ĪSUMĀ:
- Polijas parlaments galīgajā lasījumā apstiprina tiesu disciplinārās sodīšanas likumu.
- Likums ļaus sodīt un atlaist tiesnešus, ja viņi apšauba valdības tieslietu reformas.
- Likums stāsies spēkā, kad to parakstīs prezidents – vadošās partijas sabiedrotas.
- Valdība: reformas ļaus cīnīties pret korupciju un komunisma mantojumu.
- Kritiķi: reformas apraud tiesu neatkarību.
- EK lūdz ES tiesai apturēt jaunā Polijas likuma darbību.
- Nākamnedēļ vizītē uz Poliju dosies par tieslietām atbildīgā komisāre Jourova.
- Brisele izskatīs, vai jaunā reforma atbilst Eiropas Savienības normām.
- Polijas Augstākā tiesa: nesen ieceltie tiesneši nav likumīgi, nav tiesīgi pieņemt spriedumus.
- Polijas Tieslietu ministrija Augstākās tiesas lēmumu nosodīja kā „nopietnu likuma pārkāpumu” un uzstāja, ka tam nav tiesisku seku.
Vienlaikus Polijas Augstākā tiesa lēmusi, ka valdošās konservatīvo valdības paspārnē nesen ieceltie tiesneši ir nelikumīgi un nav tiesīgi pieņemt tiesas spriedumus, jo nav neatkarīgi no politiskās ietekmes. Lai apspriestu augošās nesaskaņas, nākamnedēļ uz Poliju dosies par tieslietām atbildīgā Eiropas Savienības komisāre Vera Jourova.
Polijā valdošās nacionālkonservatīvās partijas „Likums un taisnīgums” kontrolētais parlamenta apakšnams ceturtdien apstiprināja pretrunīgi vērtētu likumprojektu, kas paredz iespēju disciplināri sodīt tiesnešus, tostarp atcelt no amata, ja viņi apšauba valdības tieslietu reformas un nesen amatā norīkoto tiesnešu iecelšanas likumību.
Likumprojekts apstiprināts galīgajā lasījumā un stāsies spēkā, kad to parakstīs Polijas prezidents Andžejs Duda, valdošās partijas sabiedrotais.
Valdība argumentē, ka reformas ļaus cīnīties pret korupciju un komunisma mantojumu tieslietu sistēmā. Kritiķi savukārt uzstāj, ka mērķis ir apklusināt valdības reformām kritiskos tiesnešus un reformas apdraud tiesu neatkarību. Polijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Malgožata Gersdorfa reformu nosodījusi kā „uzpurņa likumu”.
Parlamenta apstiprinātais likumprojekts ir tikai viena no pretrunīgi vērtētajām tieslietu sistēmas reformām, ko kopš nākšanas pie varas 2015. gadā izstrādājusi nacionālkonservatīvo valdība. Un jaunās reformas apstiprināšana, gaidāms, kalpos kā pamats jaunai zalvei Varšavas nesaskaņās ar Briseli, kas Polijas tieslietu reformas kritizējusi kā likuma varu apdraudošas.
Eiropas Komisija piektdien lūdza Eiropas Savienības tiesai apturēt jaunā Polijas likuma darbību.
Brisele norādīja, ka iepriekš aicinājusi Polijas valdību neapstiprināt minēto likumprojektu. Lai mēģinātu likt pamatus „konstruktīvam dialogam”, nākamnedēļ vizītē uz Poliju dosies par tieslietām atbildīgā komisāre Vera Jourova. Brisele izskatīs, vai jaunā reforma atbilst Eiropas Savienības normām, piektdien teica Eiropas Komisijas pārstāvis Kristians Vigands.
„Komisija ir ļoti nobažījusies par tiesiskuma situāciju Polijā, jo īpaši par likuma apstiprināšanu galīgajā lasījumā, ar kuru tiek grozīta tiesu organizācija.
Mūsu pozīcija bijusi skaidra jau no sākta gala, savas bažas esam pauduši vairākkārt. Mēs turpināsim cieši sekot notikumu attīstībai, rūpīgi izanalizēsim apstiprinātā likumprojekta tekstu, vai tas atbilst Eiropas Savienības likumiem. Nepieciešamības gadījumā komisija nevilcināsies spert atbilstošus soļus,” sacīja Vigands.
Jaunā reforma arī draud izraisīt nopietnu šķelšanos starp vecajiem un jaunajiem, pēdējā laikā konservatīvo valdības paspārnē apstiprinātajiem tiesnešiem.
Polijas Augstākā tiesa ceturtdien paziņoja, ka tiesneši, kurus iecelšanai amatos ieteikusi Nacionālā tiesnešu padome, ir iecelti nelikumīgi un nedrīkst pieņemt tiesas spriedumus, jo nav neatkarīgi no politiskās ietekmes.
Nacionālā tienešu padome iesaka kandidātus uz tiesnešu amatiem. Bet, ja iepriekš šīs padomes locekļus izraudzījās paši tiesneši, tad tagad gandrīz visus izraugās politiķi.
Polijas Tieslietu ministrija Augstākās tiesas lēmumu nosodīja kā „nopietnu likuma pārkāpumu” un uzstāja, ka tam nav tiesisku seku.
