Pasaules panorāma

Satīra pret vardarbību: Lukašenko piešķir "Šnobeļa prēmiju"

Pasaules panorāma

Ieskats 30. septembra "Pasaules panorāmas" tematos

Covid-19 vakcīnas sākumā sasniegs bagātākās valstis

Covid-19 vakcīnas vispirms sasniegs bagātākās valstis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kaut arī vairāku valstu līderi, kā arī paši farmācijas uzņēmumi sola, ka Covid-19 vakcīnas būs pieejamas aptuveni gada laikā, ne viss ir tik vienkārši. Starptautiskā labdarības organizācija "Oxfam" izpētījusi, ka vairākas bagātās valstis, kurās dzīvo vien aptuveni desmitdaļa no pasaules iedzīvotājiem, jau noslēgušas darījumus par vairāk nekā pusi no solītajām vakcīnu dozām.

Sacensība par informāciju, zināšanām un tehnoloģijām Covid-19 laikā ir īpaši spraiga. Piemēram, Panamā ārsti un inženieri eksperimentos izmanto sivēnus, lai izstrādātu mehāniskus ventilatora prototipus, kas palīdzēs tiem, kuriem vīruss izraisījis plaušu mazspēju. Dzīvnieku izmantošana nav sveša arī Covid-19 vakcīnas izstrādē. Zinātnieki pētījumos izmanto gan seskus, gan pērtiķus, gan citus dzīvniekus.

Pie Covid-19 vakcīnas izstrādes pašlaik strādā gandrīz 200 uzņēmumu, izmantojot atšķirīgus paņēmienus tās izstrādei. 38 sākuši veikt klīniskos pētījumus, bet deviņi atrodas klīnisko pētījumu trešajā, galīgajā fāzē. Datus par darījumiem publiskojuši pieci no šiem  izstrādātājiem.

"Oxfam" apgalvo, ka gadījumā, ja šie pieci uzņēmumi izstrādās vakcīnu, tie kopumā  saražos ap 5,9 miljardiem dozu, kas pietiktu aptuveni trim miljardiem cilvēku. Darījumi noslēgti par 5,3 miljardu dozu piegādēm, no kurām vairāk nekā pusi iegādājušās pasaules bagātākās valstis, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Austrālija, Honkonga, Makao, Japāna, Šveice, Izraēla, arī Eiropas Savienība. Atlikušos 2,6 miljardus dozu ir nopirkušas vai tās ir apsolītas attīstības valstīm, tostarp Indijai, Bangladešai, Ķīnai, Brazīlijai, Indonēzijai un Meksikai.

“Oxfam” pētniece Anna Mariota raidījumā ''Pasaules panorāma" apgalvo, ka izpētītais izgaismo greizu sistēmu.

"Šobrīd mēs esam atkarīgi no modeļa, kur farmācijas uzņēmumi, kuriem ir monopols un kontrole pār vakcīnu zinātni un tehnoloģijām, nosaka, kas tiek izstrādāts, kādi darījumi tiek veikti un cik tas maksās. Un tas viss, neskatoties uz miljoniem, dažreiz miljardiem  ieguldījumu, ko veic valstis farmācijas uzņēmumos, lai veicinātu izpēti un attīstību. Protams, viņu galvenā motivācija ir palielināt peļņu akcionāriem. Kamēr peļņa būs galvenā motivācija un uzņēmumi nedalīsies ar zināšanām ar citiem, kas arī varētu izstrādāt vakcīnu, protams, darījumi tiks slēgti ar bagātākajām valstīm," saka Mariota.

Veselības eksperte arī norāda, ka pieci vadošie vakcīnu izstrādātāji nemaz nevarētu nodrošināt Covid-19 vakcīnas visiem pasaules iedzīvotājiem. Līdz ar to dalīšanās ar informāciju, zināšanām un tehnoloģiju esot īpaši nozīmīga. Mariota ir pārliecināta, ka valstu vadītājiem nepieciešams izdarīt spiedienu uz farmācijas uzņēmumiem.

"Viņiem patiešām ir spēks, lai iejauktos farmācijas uzņēmumu aktivitātēs, kā arī likumos, kas regulē to darbību. Un, ieguldot miljonus un miljardus nodokļu maksātāju naudu šajos uzņēmumos, viņi var uzstādīt savus nosacījumus," tā Mariota.

Pasaules Veselības organizācija izveidojusi īpašu iniciatīvu, kur dalīties ar zināšanām, datiem un tehnoloģijām par Covid-19 vakcīnu, tomēr šo iespēju neviens no uzņēmumiem nav izmantojis. Ja nekas nemainīsies, tad bagātāko valstu iedzīvotāji vakcīnu varētu saņemt tuvākā gada vai divu laikā, bet, piemēram, Bangladešā vai Ugandā Covid-19 vakcīna varētu būt pieejama vien vairākus gadus vēlāk.

"Oxfam" pētniece uzsver – kamēr visi netiks pasargāti, neviens nebūs drošībā. Pandēmija ietekmē ne tikai cilvēku veselību, bet arī kopējo labklājību un globālo ekonomiku. Piemēram, Indijā, kur inficēto skaits pārsniedzis piecarpus miljonus, pašreizējās krīzes ietekme visskaudrāk redzama sabiedrības nabadzīgākajos slāņos.

"Man vairs nav zirņu, ir tikai rīsi. Nav vairs dārzeņu, bērniem nav piena. Bez naudas es nevaru viņus pabarot. Kad man ir nauda, es varu paēst," saka kāda Indijas vietējā iedzīvotāja.

Valdībām neiejaucoties farmācijas uzņēmumu darbībā, tiek atbalstīts viņu bizness, tā norāda pētniece. Un tādējādi nevienlīdzības plaisa pasaulē palielinās.

"Pēc pašreizējām aplēsēm, kas balstās uz mūsu pētniecību, gadījumā, ja tiem pieciem izstrādātājiem izdodas izstrādāt vakcīnu, kas ir maz ticams, tad atradīsimies situācijā, kur bagātākās valstis, ieskaitot Latviju un citas Eiropas Savienības valstis, vakcīnu saņems tuvākā gada laikā, kamēr tādas valstis kā Bangladeša un Uganda varētu gaidīt vēl daudzus gadus," saka Mariota.

Eiropas Komisija ieguldīs 400 miljonus eiro Covid-19 vakcīnu vispasaules mehānismā "Covax". Tā uzdevums ir nodrošināt piekļuvi Covid-19 vakcīnām taisnīgi un par pieņemamu cenu visur un visiem, kam tās ir vajadzīgas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti