Lai gan Itālija sākotnēji bija galvenais jaunā koronavīrusa uzliesmojuma epicentrs Eiropā, tai strauji pietuvojusies Spānija ar gandrīz identisku inficēto un mirušo skaitu.
Pēdējās dienās abās valstīs cerību vairo vien tas, ka jauno inficēšanās gadījumu skaits vairs strauji nepieaug.
“Mums ir mazāk jauno pacientu, daudz vairāk pacientiem vairs nav nepieciešami plaušu ventilatori, un viņi paši var elpot,” stāstīja Madrides slimnīcas vadītājs Antonio Zapatero.
“Taču jābrīdina – pat pacientiem, kuriem šķiet viss ir kārtībā, var strauji rasties komplikācijas, parasti - problēmas ar elpošanu. Uzmanieties no tā sauktajiem vieglākajiem gadījumiem! Mēs ne pret vienu gadījumu neizturamies pavirši, jo pārliecība par atveseļošanos sāk rasties tikai ap astoto vai devīto slimības dienu,” skaidroja Zapatero.
Spānija šajās dienās saņēmusi papildu medicīnas aprīkojumu no Vācijas, kur situācija ir daudz stabilāka.
Vācija speciālos glābšanas reisos ar militārajām transporta lidmašīnām arī regulāri uzņem pacientus no Itālijas un Francijas pārslogotākajām slimnīcām.
Atšķirība lielāko Eiropas Savienības valstu veselības aprūpes sistēmas noslogotībā visdramatiskāk redzama, salīdzinot mirušo skatu uz miljonu valsts iedzīvotāju, kas Vācijā ir ievērojami zemāks.
“Vācijai, no vienas puses, paveicās, un Itālijai ļoti nepaveicās, jo tā kļuva par epicentru, pirms vīruss sasniedza Vāciju. Līdz ar to bija likumsakarīgi, ka mums bija vairāk laika, lai rīkotos un ņemtu vērā gan Itālijas, gan Ķīnas pieredzi,” atzina Gross-Gerau klīnikas izpilddirektore Ērika Rāba.
Turklāt pirmie inficētie Vācijā atgriezās no Itālijas slēpošanas kūrortiem – cilvēki ar aktīvu dzīvesveidu. Bet Itālijā un vēlāk arī Spānijā ar vīrusu strauji sāka inficēties vecākā gadagājuma cilvēki.
Tomēr situācija var pasliktināties arī citās valstīs, tāpēc tas nav skaidrojams tikai ar vecumu vai kādām kultūras atšķirībām
“Mēs Vācijā redzam daudzus gados jaunus pacientus – vairāk nekā puse ir zem 40 gadu vecuma. Taču procentuāli gados vecāku cilvēku inficēšanās pašlaik pieaug, un vīruss viņu vidū izplatās strauji,” norādīja Ķelnes Universitātes infektologs Rolfs Kaeirs.
Tomēr vienlaikus smagāk skartajās valstīs virkne ārstu ceļ trauksmi par veselības aprūpes sistēmas nepilnībām, pat neraugoties uz valstu augsto labklājības līmeni.
Vācija strauji spējusi palielināt intensīvās aprūpes gultu skaitu no 12 līdz 40 tūkstošiem, no kurām noslogota pašlaik ir mazāk kā puse, bet Itālijā, Spānijā un nu arī Francijā daudzviet tiek sasniegta maksimālā kapacitāte.
“Mūsu aprūpes sistēma tā jau ir pārslogota katrā smagajā gripas sezonā ziemā un spēcīgajā karstuma vilnī vasarā, tāpēc pašreizējo situāciju nevar raksturot citādāk kā katastrofu.
Mums no pilnīgi visa kaut kā trūkst, tāda sajūta, ka esam trešās pasaules valsts. Mums nav pietiekami masku, nav pietiekami aizsarglīdzekļu un varbūt sāks trūkt arī medikamentu,” sacīja Francijas “ātrās palīdzības” asociācijas vadītājs Kristofs Prudoms.
Tikmēr vairāki eksperti izceļ to, ka situācija Vācijā galvenokārt ir stabilāka tā paša iemesla dēļ kā Dienvidkorejā, kas gandrīz pilnībā jau ir apturējusi vīrusa izplatību – un tā ir intensīvā testēšana. Roberta Koha institūta dati liecina, ka Vācijā tiek veikti aptuveni 50 000 testu dienā.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties Covid-19, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.
