Lukašenko oponenti nav spējuši ātri pārvērst iedzīvotāju atbalstu jūtamās politiskās dividendēs. Tagad redzamas visas pazīmes, ka protesti pret vēlēšanu viltošanu izsīkst valsts mašinērijas, tostarp drošības un iekšlietu struktūru pretestības dēļ, raksta Londonas domnīcas “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas vecākais konsultants Kīrs Džailzs.
Mēģinājumi apsūdzēt Rietumus nekārtību izraisīšanā bija vērsti pret grupām, kuras gan Lukašenko, gan Krievija var saukt par ienaidniekiem. Tagad Lukašenko ne tikai mēģina “pierakstīt” opozīcijai pret Krieviju vērstu politiku (ar tādiem “programmas punktiem kā krievu valodas apspiešana un robežas ar Krieviju slēgšana), bet arī “izgudro” iespējamos militāros draudus no NATO.
Karavīru pārvietošanās pie robežām
Bruņoto spēku aktivitāte Baltkrievijā ir palielinājusies, notiek apakšvienību mācības, piemēram, apgūstot gaisa telpas aizsardzību, izmantojot raķetes un lidmašīnas. Radioelektroniskā kara apakšvienībām noteikts diennakts trauksmes stāvoklis, bet vairākas kājnieku brigādes gatavojas kaujas šaušanas mācībām.
Lukašenko pievērš īpašu uzmanību Baltkrievijas ziemeļrietumu reģionam, apgalvojot, ka Grodņa pie robežas ar Poliju un Lietuvu ir Rietumu īstenoto destabilizācijas centienu mērķis. Uz Grodņu no Vitebskas valsts austrumos pārvietota gaisa desantnieku brigāde, un Grodņas apgabalā sarīkotas militārās mācības.
Tas viss tiek izmantots Lukašenko vēstījumā, ka Baltkrievijai draud briesmas no NATO un Rietumiem, kas tiek apsūdzēti protestu uzkurināšanā un centienos izmantot nestabilitāti savā labā, un ka šīs briesmas ietver arī militāra konflikta iespējamību.
Baltkrievijas karaspēka mācības notiek pie robežas ar Poliju posmā, kura otra pusē kopš 2017. gada NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros atrodas alianses karaspēks, tostarp Lielbritānijas izlūkvienības elementi.
“Aizsardzības ministrijai jāpievērš īpaša uzmanība NATO karaspēka kustībai Polijas un Lietuvas teritorijā. Mums ir jāizseko tā pārvietošanās virzieni un nodomi. Žvadzināt kāpurķēdes pie robežas ar Baltkrieviju, rīkot mācības tagad ir kontrproduktīvi. Tas viņiem jāsaprot, un viņi par to atbildēs, ja kaut kas notiks,” paziņoja Lukašenko.
Bīstamība ir apstāklī, ka, izdomājis saspringto situāciju Grodņā, Lukašenko tagad varētu saskarties ar nepieciešamību pierādīt, ka viņam ir taisnība. Var notikt inscenēti incidenti vai “provokācijas” pret Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem, iztēlojot, ka tajās vainojami protestētāji vai pat NATO spēki pie robežas. Un tas viss nolūkā stiprināt vēstījumu, ka NATO, Eiropas Savienība un Rietumi kopumā ir naidīgi Baltkrievijai, tāpēc nepieciešami radikālāki aizsardzības pasākumi, uzskata Kīrs Džailzs.
Krievijas iejaukšanās joprojām ir iespējama
Analītiķis norāda, ka, lai gan sākotnējās bažas par iespējamo Krievijas iebrukumu Baltkrievijā ir pieklusušas, Lukašenko žēlabas par NATO dod papildu pamatojumu Maskavai veikt intervenci. Militārās mācības atbalsta vēstījumu, ka Rietumi apdraud Baltkrieviju, un tieši šāds iegansts noderētu Maskavai.
Ja tam tic Maskavā, kur ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau raksturojis notikumus Baltkrievijā kā daļu no ”cīņas par pēcpadomju telpu”, Krievijas iejaukšanās kļūst arvien ticamāka. Karavīru pārvietošana no bāzes Vitebskā pie robežas ar Krieviju uz valsts otru malu pie robežas ar Poliju un Lietuvu arī nozīmē, ka Krievijas spēku ieiešana Baltkrievijā var noritēt gludāk un ir mazāk faktoru, kuri jāņem vērā, apsverot iespējamo Baltkrievijas spēku pretošanos.
Ir daudz saprātīgu, racionālu un loģisku iemeslu, kuru dēļ Krievijas militārā iejaukšanās Baltkrievijā būtu katastrofāla un kontrproduktīva. Tomēr tam, kas šķiet saprātīgs un racionāls Eiropā un Ziemeļamerikā, ne vienmēr ir nozīme Maskavā, kas var skatīties uz situāciju pilnīgi citādi un izvērtēt variantus pēc pilnīgi citiem kritērijiem.
Viens no galvenajiem šaubu iemesliem ir – kam pieder Baltkrievijas bruņoto spēku simpātijas. Dažas Baltkrievijas armijas vienības – īpaši gaisa desanta un īpašo uzdevumu vienības – patiešām cieši sadarbojas ar Krievijas kolēģiem. Tomēr vispārinošāks pieļāvums, ka Baltkrievijas bruņotie spēki ir tikai Krievijas bruņoto spēku atzarojums un nespēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, ir pārāk vienkāršots, uzskata analītiķis.
Baltkrievijas bruņotajos spēkos zina, ka atļauja izvietot valstī Krievijas sauszemes spēkus, aviobāzes vai pretgaisa aizsardzības sistēmas neglābjami sagraus cerības, ka Baltkrievija varētu netikt iesaistīta jebkādā konfrontācijā starp Krieviju un NATO.
Un, lai gan absolūtais vairākums Baltkrievijas virsnieku ir krievvalodīgie un daudzi no viņiem ir apmācīti un ieguvuši militāro izglītību Krievijā, nacionālais lepnums un neapmierinātība ar Krievijas metodēm var kļūt par būtisku šķērsli Krievijas rīcībai.
Baltkrievijas bruņoto spēku ģenerālštābs jau atteicis atļauju Baltkrievijā nolaisties lidmašīnai ar 155 Krievijas nacionālajiem gvardiem un trim tonnām kravas Baltkrievijas Iekšlietu ministrijai. Tas var liecināt ne tikai par spriedzi starp Krieviju un Baltkrieviju, bet pat starp ministrijām pašā Baltkrievijā, norāda Džailzs.
Gan Krievijai, gan Lukašenko ir daudz variantu gadījumā, ja situācija pasliktināsies arī turpmāk. Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana ļautu Baltkrievijas armijai sniegt palīdzību drošības spēkiem cīņā ar protestētājiem. Tomēr bruņoto spēku lojalitātes pārbaude var izrādīties bīstama, ja atklāsies, ka armijas vienību simpātijas ir protestējošo pilsoņu, nevis protestu apspiedēju – Iekšlietu ministrijas darbinieku – pusē.
Militārā gatavošanās stāties pretī izdomātajiem draudiem un pacietīgi nogaidošā Krievija ir toksisks sajaukums, tāpēc Baltkrievijas draugiem ārzemēs jārīkojas uzmanīgi, uzsver analītiķis.
Viņš norāda, ka galvenais Eiropas Savienības uzdevums ir palīdzēt Baltkrievijas tautai, neradot iemeslu tam, lai turpinātos vardarbība un iejauktos Krievija.
Ir rūpīgi jāizvēlas atbilstošais iesaistīšanās līmenis, izvairoties no tādām stratēģiskās komunikācijas katastrofām, kā eirokomisāra Tjerī Bretona teiktais, pēc kura tulkojuma angļu valodā iznāk, ka Baltkrievija nav daļa no Eiropas, bet tas arī nozīmē intereses trūkumu no ES puses, raksta autors.
Lai gan Eiropas Savienības paziņojums, solot sankcijas un piedāvājot finansējumu, tika uztverts dažādi, vismaz Lukašenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins to nevar izmantot kā pierādījumu tam, ka viņu brīdinājumi par Rietumu militārajiem draudiem ir patiesi, rezumē Kīrs Džailzs.
